Te kādu laiku atpakaļ kāds ziņoja, ka Asada armija ne ar ko citu nenodarbojoties, kā vien taisot uz lielceļiem posteņus, lai no garāmgājējiem un braucējiem nodevas izspiestu. Kaujasspējīgas (runa bija gan par spēju, gan arī par vēlēšanos karot) tikai kādas pāris visas armijas apakšvienības, - visi pārējie priecīgi, ka dabūjuši ieročus, jo iekasētās nodevas nozīmē to, ka vismaz badā nenomirs. Kāpēc badā? Da tāpēc, ka apgādes Asada armijai jau labi pasen neesot principā. Bet vispār man tas viss patīk. Ir redzams, ka pat lielvalstis (ASV un Krievija) vairs ne uz ko jēdzīgu nav spējīgas. ES vispār izskatās kā tāds dženkfūdu ikdienā lielos daudzumos lietojošs tīnis, - it kā liels un baidīties vajadzētu no šamā, bet nav grūtu ievērot un saprast, ka nekā tur no viņa nav, - ne p*sējs, ne karognesējs īstenībā. Tas nozīmē nākošo, - vai nu drīz no šamajiem pārstās baidīties pat peles uz Pasaules galda, vai arī no tumsas iznirs kāds cits un nobrēksies: "Tagad viss būs tā, kā ES teikšu!" Pirmajā gadījumā, ja latvieši spēs (?) ātri tikt valā no saviem mazvērtības kompleksiem, naivuma un nespējas darboties kopā, ir visas iespējas pasūtīt uz trim vai vairāk burtiem visus viendzimuma laulību, feminisma un pārējo muļķību bīdītājus un dzīvot tā, kā patīk pašiem. Otrajā gadījumā, iespējams, nāksies mācīties ... grūti saprotamas un apgūstamas svešvalodas un dzīvesveidu ar jaunām, līdz šim nebijušām un nepierastām iezīmēm.
