Sen nebiju nekur šepat Latvijā pa kaktiem bijusi. Pa ilgiem laikiem kungi darbā sameklēja un pieteicās ceļojumam uz ... zivju dīķiem.
"Nē, nē, ko jūs, man zivis nepatīk!'' . Ar vislielāko atbildību varu teikt - PATĪK. Cita lieta - makšķerēt, vai ēst. Šajā vietā kaut kas patiks noteikti.
Ar laiku mums paveicās par visiem 100%, saule no rīta karsēja, tad uzpeldēja pa kādam mākonim, tad atkal uzspīdēja sildoša, slapjos peldkostīmus žāvējoša saule. Tā kā braucām darba dienā, dīķos bijām vienīgie klienti pa visu dienu un varējām klimst un makšķerēt uz vella paraušanu. Šlanks puisis veikli savācapirmo guvumu un pēc pusotras stundas jau stūmām mutēs kolosāli garšīgu karsti kūpinātu samu un stori.
Daddy noteikti būtu kāds biezs vārds sakāms par šitādu izvirtīgu makšķerēšanu. Bet šis pasākums bija ļoti vērtīgs. Pirmkārt, kungi atcerējās bērnību ar lazdu pīckām aizaugušu upīšu krastos. Kopš tā laika daudz ūdeņu aiztecējis un neviens vairs badapātagu rokās turējis nebija. Dīķu saimnieks katram sīki un smalki izstāstīja, kā katru zivi izdabūt no dīķīša. Badapātagu izvēle pamatīga, ēsma arī sagatavota, tārpeļus paši nerakām.
Otrkārt, atbauc, pasēdi dīķmalā un apjaut - esi gatavs kam lielākam, vai arī šī reize paliks vienīgā. Nu, vai arī atbrauksi uz dīķīšiem reizi divos gados garšīgi zivis paēsties.
Sīkāka informācija Sillakas.lv
