tā , un šodien jau es varu dziedāt difirambus (lai kas tas arī būtu, bet tāds teiciens ir:) )
esmu sajūsmināta par vakarvakara piedzīvojumu.
Tev iedod rokās planšeti, austiņas uz ausīm, ej, klausies, dari, ko liek, dabā redzi, ka pretī nāk Pēteris, ar ko kopā ieradies, paskaties planšetē, tur pretī nāk indietis, narkotirgotājs. Pacel acis pa labi, tur pie virpas viena kundzīte mēra detaļu, plannšete tev rāda, kā plikpaurains onka mēra detaļu... visas šīs paralēlās realitātes panāktas ar 20 pllanšetēm, 20 ierunātiem stāstiem un teritoriāli - kinostudijas zālē iebūvētā kvadrātā, varbūt 10x10 metros... tu esi strādnieks, staigā, visus pārējos līdzbiedrus nemaz nesatiec, tikai daļu, tev liek palūrēt pa aizkaru spraugu, tu redzi kā ārsts veic operāciju kādam pilsonim, tu ej tālāk un notupies pie sienas un pēti plaisu. Bet pēc tam savā nākamajā stāstā tu esi fotogrāfs, nonāc uz trepītēm, skaties lejā, kā zaldāts pietupies skatās pa palisu sienā uz ļaunajem,,,, Resp - tas, katu vienā stāstā sēdi krēslā kā , piem, narkodīleris, nenozīmē, ka tie, kas tevi redz, zin, ka tuesi narkodīleris, vienam tu esi tantiņa, kas atnākusi uz kapiem, citam fotogrās vai sazin kas
Saturiskā daļa arī interesanta, resp, tā info, ko tev katrs personāžs, tas, kuru tu izspēlē dotajā brīdī, par sevi stāsta, bet tas man nāk atmiņā tikai šodien, jo drusku biju iespringusi, lai pareizi darītu visu, ko man liek. Jo vēlams precīzi ievērot visu. Katrs skatītājs dzird 10 stāstus. tā kā - ja iet divatā, tad vajag izvēlēties austiņas ar numuru starpību 10. Bet to jau rīkotāji pasaka.
No visām savām vakarveiktajām dazādajām un atstāsta vērtajām darbībām pateikšu vienu - mani aizved pie elektrības sadales dēļa, viens korķis iezīmēts ar sarkanuun man liek uz skaitli 3 izslēgt elektrību, nospiest uz leju slēdzi,, viss satumst... tagad jāslēdz iekšā , ar baiļem ieslēdzu, un - sekundes daļu joprojām viss ir tumšs un man vienīgā doma - lūdzu, iededzies, es taču nebūšu visu izrubījusi???!!!!! fū, nē, viss ieslēdzās:)
