Vecvārdi

[lumbergs]

par plestiķiem esat dzirdējuši? ā,nu jā,apvidvārds. bet vai apvidvārdi nevar būt vecvārdi,ja tos mūsdienās gandrīz vai nelieto?

[Bobs]

par plestiķiem esat dzirdējuši?

a kas tas i?

[lumbergs]

naktstauriņi

[reno]

Manā bērnībā to izstrādājumu, pie kura bija štrummbantes zeķēm, viena auklīte sauca par "bruslīti", vai kaut kā tā -tāda vestīte, pogājama priekšā vai aizmugurē

[tuk]

Mūspusē to vestīti kurai zeķes piepogāja sauca par taļļu, pārsvarā pamazināmā formā par taļļiņu.

[Mangusts]

Mēs laukos tītarenes lasījām cālīšu piebarošanai. Tikai vēlāk apjautu, ka tās ir pelašķu jaunās lapiņas.
Vārda izcelsmi nezinu - lauki pie Saldus, bet daļa radu no Vidzemes, Liezēres - karš atdzina.

[Minne]

Mēs laukos tītarenes lasījām cālīšu piebarošanai. Tikai vēlāk apjautu, ka tās ir pelašķu jaunās lapiņas.
Vārda izcelsmi nezinu - lauki pie Saldus, bet daļa radu no Vidzemes, Liezēres - karš atdzina.

Vakar tieši gribēju uzrakstīt par tītaru zālīti, ko mēs, bērni, vasarās kaimiņtantei palīdzējām lasīt kkādiem putniņiem. Re, Mangusts raksta, ka cālīšiem. Nu, gan jau mēs aŗī cālīšiem..
Bauskas pusē

[lumbergs]

tītarenes,jeb pelašķi,jeb mēra puķe ir ļoti vērtīgs ārstniecības augs, bet meitenes runā par citu augu,kuru sauc par tītarzālīti, mūspusē par baltvēderi,jo lakstu virspuse ir tumšāka nekā apakšpuse un to plūca un deva mājputniem. arī mazi pelašķi ir tikpat cieti un stiegraini kā lieli,nekāds kārums putniem neiznāk vis. vai zināt,kas ir austene?

[reno]

Plestiķus zinu, mēs jau ar Lumbergu gandrīz novadnieces.

[Minne]

Austene ir kkas austs  Kkāda villaine, sagša?

[tuk]

Vai tik austene nebija tā rūtotā?

[reno]

villaine, austene, sagša -katra ir kaut kas cits. Laikam austene rūtaina

[tuk]

Man šķiet, ka austene bija tas lielais, rūtainais lakats, bet varbūt ar nē...

[lumbergs]

Austene- lielais,uz pleciem sedzamais lakats,vairāk segu atgādina,ome uz gultas klāja, bet vecās tika paaugstinātas par zāles un mistra nesamajiem.Sienu krāmēja zārdos- gatavoja speciālus zārdkokus, mizotas egles, lai kalpo vairākus gadus, uz kuriem lika sienu,lai apakša tukša un siens žūst, labi piemēroti pusžuvušam sienam, vai salijušam. Tupeši- speciāla krāvuma nelielas kaudzītes, bet varēja veidot tikai no pilnīgi sausa siena. Mājās veidoja kaudzes,ja pietrūka vietas šķūnīšos,kūtsaugšās un braģos. Pareizi nokrauta kaudze turējās līdz pavasarim,kad cepure bija līdz zemei, jo no kaudzes sienu ārā plūca ar speciālu bosāķi apkārt kaudzei. Nedrīkstēja vienā vietā par daudz izplūkāt,jo veidojās bedre un varēja ielīt. Bosāķis- gan jau ģermānisms- speciāls dzelzs stienis ar rimbuli vienā galā, aiz kā turēties un atskabargām otrā galā,lai var izplūkt sienu. Taisīja pie kalēja un katrs savu sargāja. Braģis- siena novietne no 4 stabiem un regulējama augstuma jumtiņa.

[Mangusts]

Mēs laukos sienu krāvām čačos, reizēm sauca arī par zārdiem - paviršs A, kam visas strīpas karas pāri + papildu šķērssvītra augšā. Divus tādus saslēja vienu pret otru un u priekšu.