Kaut kad nesen noskatījos Īstvikas raganas. Šoreiz acu priekšā tā superpareizā beibe, kura visu laiku varkšķēja par ļaunumu, pret kuru citi necīnoties, atvēma ķiršu kauliņus, līdz kamēr miera mika personīgais vīrs bija izbesīts un nosita drostaliņu ar krāsns kruķi.
Nu lūk....
Jau stāstīju, ka man papus ūber cimperlīgs. Starp visām citām lietām, par kurām var otram aknas izknābāt, ir baisi sūdīgā paika - mammucis, kas visu spēj tikai saķēzīt un zupas vietā sanāk tikai piza, un produkti, kuri ir baiss mēsls, gaļas nav kā sugas un pārējais ir tīrais erzacss...
Kamēr kungs dzīvojās pa slimnīcu un nāve stāvēja turpat gultas kājgalī, visi bija mīļumi un paika - ambrozijs. Kad tika mājās, piemetās vēdercaurvējš ar apetītes zudumu. Sapravīju. Nu var ēst visu. Un vecais niķis ir atpakaļ. Viens no mazdēliem atbrauca, izdzirdēja ierasto gānīšanos un īsi konstatēja - "o, ģeds vesels!".
Drošības pēc nobāzu visus krāsnskruķus....
