Man nu jau gadus 6 atpakalj visnotalj pozitiiva pieredze ar Valmieras pansionaatu. Tolaik gan tas bija svaigi remonteets, be pat ne tass galvenais. Personaals atsauciigs. Pie pansionaata veciishiem biezhi skolnieki viesojaas ar koncertiem un taapat arii. Bija izstaades, eekaa biblioteeka, dievkalpojumi sveetdienaas. Tolaik uz sho pansionaatu bija paarceelies pat kaads Amerikas latvieshu pensionaaru paaris. Vinjiem dziives uzskati dikteeja, ka vecumdienaas beerniem uz kakla seedeet nav labais tonis (ne finansiaalaa zinja - tur pashiem labuma pietika). Labaak atseviskji, savaa nodabaa, par savu naudu apruupeetiem. Un taa kaa bija nostalgjija peec Latvijas, tad muuzha nogalei izveeleejaas tieshi Valmieru.
Tiesa - varbuut, ka pa seshiem gadiem daudz kas mainiijies...
