Zemāk minētā katalizēta tēma, jeb laulība kā darījums.

[kvadra]

Kāda gan starpība, kur palikušas "vecās" attiecības. Ja reiz neatgriezeniski izbeigušās, tad izbeigušās. Vai visu atlikušo mūžu pēc tām sērot?
Un kāpēc gan lai tīri pragmatiski - divatā vieglāk, drošāk un nav tik vientuļi - nesamestu kauliņus kopā ar kādu simpātisku un līdzīgi domājošu cilvēku?  Izredzes uz pozitīvu iznākumu, mandomāt, nebūt nav mazākas, kā aiz lielās mīlestības apprecoties. No mīlestības līdz naidam, kā zināms, ir viens solis. No draudzības līdz naidam varbūt bišku tālāk, ne?

[dip]

Ir cilvēki, kuri gluži vienkārši slikti jūtas, ja dzīvo vieni. Nez kāpēc šķiet, ka tās varētu būt kundzītes lielā pusmūžā - viņām roka piešauta, rūpējoties par kādu. Ni i patiesi priecīgas, ja dabū blakus saimniecisku, normālu (viņuprāt) vīrieti. Un vīrietis arī apmierināts - paštaisīti pelmeņi, tomāti siltumnīcā, TV, miers un bērziņš. Nu apmēram kā vienā "Latviešu mīlestībā". Un, protams, ekonomiskais.
Bet ir cilvēki, kuriem vajag savu telpu. Vienpatņi. Draudzēties - lieliski, bet šķirti.
Kas tur vēl bija? Sekss? Jā, arī tas. Pazīstu vienu diezgan norūpējušos vīru gados, kurš diezgan izmisīgi meklē seksa partneri. Kotletes, tīri krekli paloek trešajā plānā.
Vispār - kas kuram vajadzīgs. Tā padomāju - ja es pēkšņi dzīvotu viena, vai es gribētu saiet ar kādu, vai arī baudīt vienatnību. Nezinu.

[Trix]

Kāda gan starpība, kur palikušas "vecās" attiecības.

Starpība ir. Viens gadījums, kad vīrietis ātri vien atmetis visam ar roku, jo sieva nav siena, laiž pa kreisi un no tā brīvajos brīžos parazitē dīvānā ar alus bundžu un "tu vāc māju, es esmu noguris, ja daudz leksies, dabūsi pa aci", un sieviete ar veselo saprātu aizvācas kaut pie velna. Otrs - kad vīrietis sievieti lutina, bet viņa pieprasa aizvien vairāk, dricelē par katru sīkumu, nēsājas pa klubiem un nesmādē arī mīļākos, jo "tas vecais āzis nekur neliksies", kamēr vecais āzis izsviež to parazīti pie visiem velniem.

Bet pa lielam cilvēki īpaši nemainās... Līdz ar to iepriekšējo attiecību kraha iemesli daudz ko var pastāstīt par lielisko zelta gabaliņu škirteni.

[dille]

nu varbūt viens tajās vecajās attiecībās vienkārši atstiepās. Kas tur ko izmeklēt - kapēc beidzās.

[Luīze]

Tā uz pasūtījumu iemīlēties nevar. Bet var just patiku, simpātijas, draudzību, cieņu. Ja ar to abiem pietiek, kāpēc lai nevienotos kopīgā dziesmā un saimniecībā?

[dille]

pastāsts par kādu tālāku radinieku.
Kā tur sanācis, ka onkuls ne tik jaunos gados pēc dzīves vētrām bija palicis viens.
Izdomājis meklēt sievu, izskatījis kandidatūras.
Vienreiz , vairāk saņēmis uz krūts, pārnakšņojis pie Anniņas (vārdi mainīti, jo es tos nezinu).
Naktī briesmīgi krācis, tā, ka zeme dreb.
No rīta Anniņa bijusi mīlīga, neko nav pārmetusi un devusi garšīgas brokastis.
Tad nu vīrs nolēmis, ka Anniņa būs īstā.

[Trix]

pastāsts par kādu tālāku radinieku.
Kā tur sanācis, ka onkuls ne tik jaunos gados pēc dzīves vētrām bija palicis viens.
Izdomājis meklēt sievu, izskatījis kandidatūras.
Vienreiz , vairāk saņēmis uz krūts, pārnakšņojis pie Anniņas (vārdi mainīti, jo es tos nezinu).
Naktī briesmīgi krācis, tā, ka zeme dreb.
No rīta Anniņa bijusi mīlīga, neko nav pārmetusi un devusi garšīgas brokastis.
Tad nu vīrs nolēmis, ka Anniņa būs īstā.

Ja Anniņa uz nakti izņem dzirdes aparātu, tad viss štokos.

[dille]

Nu re, un jūs pat nepieļaujat domu, ka Anniņai
- varēja patikt onkuļa cilvēciskās īpašības  (vēl pēc nostāstiem - esot bijis ļoti dzīvespriecīgs),
- pašai varbūt bija mīlīgs, saticīgs raksturs,
- onkuls bija iepaticies.

[Trix]

Ja Anniņai ir pie 50, tad viņai būtu jābūt pietiekami lielai pieredzei un saprašanai, lai apjēgtu, ka ilgtermiņā nevar pieciest to, ko nevar. Tātad vai nu nedzird, vai guļ kā sista, ja krācējs netraucē. Nekādas labās īpašības neglābs, ja mocīs ilgtermiņa diskomforts no regulāras nevarēšanas gulēt.
Neļaušana gulēt, starp citu, ir viens no klasiskās spīdzināšanas paņēmieniem...

[olgucis]

ui, man krākšanas sakarā kāds storijs... Reiz kaimiņiene padalījās, - vecais tā taurē pa naktīm kā sienas dreb. Ja jaunībā tas bija pofig, tad uz vecumu gribās svētu mieru, jo pēčāk pusdienu galva dulla. Pirka vecim visādas degunā bāžamas uzpariktes, sēja žokli ciet ar gumijas lenti, ko tik nav darījuši, tas dullais ņemās pa gultu kā traks visu nakti mainot toņkārtas. Variantu, ka katrs gulēs savā istabā neizskatīja - tā ir svēta lieta... Pēkšņi šamai atausa, aiztenterēja uz tuvāko aptieku, nopirka auss aizbāžņus un guļ svētā mierā. Pēc laika vecis sāk šai kāpt uz auguma, - šī ar krācot, - tā sakot jauc nakts idilli. Šis nevarot aizmigt, droši vien nevar izturēt, ka kādam blakus labi. Mammis piešķir vecim arī pāris tapas. Tagad abi guļot kā dievdūjīņas, viss pofig, kaut vai pasaules karš klāt. Mostoties dabīgā ceļā un tikai kreņķis par velti negulētām naktīm pirms tā pasāciena. Galvenais esot, pārbaudīt vecim katru rītu ausis, jo šams ar tiem puļķiem ausīs baida  ielās tautu.

[kvadra]

Iespējams, onkuls patīk, un Anniņa cer, ka ar to krākšanu... nu gan jau kaut kā... piecietīs, sadzīvos..., neba nu tādēļ no onkas atteikties...
Es pati guļu kā sista, nedzirdu neko, modinātāju tai skaitā. Bet ar krācēju sagulēt - nu nē! Tā ir svētā inkvizīcija. Risinājums varētu būt gulēšana atsevišķās istabās. Kāpēc gan ne? Vai tad obligāti blakus jāmīcās un jāmocās? Pat karaļi ar karalienēm atsevišķos pils spārnos nakšņojuši, i kas? Bērni tāpat dzima

[olgucis]

varbūt tieši tāpēc arī dzima 

[Broms]

varbūt tieši tāpēc arī dzima 

Nepaspēja izbesīt?

[Trix]

Nepaspēja izbesīt?

Dārznieks palīdzēja...

[Elzzy]

Pret krākšanu man ir šautuves austiņas, militārās.  Smuki slāpē skaņu. Piedodiet  par beztēmu.