Viela pārdomām. Nu tāpat, bez kādiem zemtekstiem.
Cilvēki iegādājas mājas laukos vai jūrmalā. Pamatā divu iemeslu dēļ - pirmais - neviens nedanco virs galvas, nebļauj, lai ielaiž, jo durvju kodu aizmirsis, nepiemīž kāpņutelpu, otrais - būt tuvāk dabai, zaļumam, puķēm, kaķiem.
Nu vot, ar to otro sanāk kaut kāda mistika. Viena liela daļa ap māju ierīko bruģētu stāvlaukumu, divas puķes un pārējais nopļauts līdz plīša stāvoklim. Ja zemesgabals ir 2000 kvm, tad 1900 ir bruģis/futbollaukums. Nesaprotu šos cilvēkus. Man patīk, ja acij ir kur pieķerties - kāds krūms, kāds koks, kāds nezāļu puduris, vieta beņķītim un desas cepinātavai.
