Mana mīla. ("Svari", 02.02.1923.)
Kas es gan, velns, par dzejnieku būtu,
Ja es nerakstītu par mīlu
Un par uzvaram, kuras es gūtu,
Nodarbojoties tikai ar mīlu?!..
Tāpēc ar Virzas un Rozīša dūšu,
Protams, vērā ņemot it visus, —
Šitajos pantos vaļsirdīgs būšu,
Apdziedot tepiķus, gultas un cisas!...
Mīlēt es varu ne ēdis, ne dzēris,
Viss viens pīpis — guļus vaj stāvus,
Kad tik es derīgo objektu tvēris,
Atveru savus kaislīgos skāvus!
Patrepju tumsa un akmens uz kapiem —
Mīlēšanai vislabākās vietas.
Kad no mammām jābēg un papiem,
Jeb ar' savadi rokas man sietas.
Blondas un brunetes, kamēr tās dzīvas,
Lai tur precētas cik, vaj meitas, —
Dzejnieka mīlai it visas ir brīvas,
Lai tām zīda, vaj katūna kleitas!...
Caurmērā tikuntik mīlu es dienu,
Nakti, protams, divreizes vairāk,
Un jo karstāk es iemīlu vienu,
Jo man otra smaida jo kairāk!...
Kultūras fonds man pabalstu dotu,
Ja vel vairāk teiktu par mīlu,
Bet es spalvu valdīt vēl protu,
Jo es mīlas arodu — mīlu!...
Autors: Kokains.
