Saistībā ar mežā maz vai nemaz gājušu ļaužu, arī no citām valstīm, izbrīnu "a kā Tu zini, ka tā sēne ir ēdama", aizdomājos. Jā, kā mēs zinām? Par to, ka kāds ar sēnēm ir saindējies, esmu tikai ziņās lasījusi - tuvumā nekas tāds nav dzirdēts, jo - mēs taču zinām, kā var nezināt.
Tomēr - arī es ne visas sēnes "ņemu", pat ja ir informācija, ka tās ir labas, pat gardas, un visādi citādi ēdamas.
Es ņemu - gailenes, visas bekas, baravikas, cūcenes un čigānenes. Viss.
Zinu par visādām liepenēm, alksnenēm, vistenēm, celmenēm, bet tās man vienaldzīgas - un grozs nav bezizmēra.
Kā zinu, kura sēne "īstā"? Bērzlapēm un čigānenēm - ja ir kaut nelielas aizdomas, ka sēne aizdomīgi paplāna vai ne tajā tonī - vienkārši neņemu. Bekām - ja ir aizdomas, piešauju mēli, vai nav rūgta. tas arī viss.
Kā jums?