Normāla izdzīvošanas īpašība.
Ja mani vienreiz piečakarē, norakstu zaudējumos, bet otrreiz ar to cilvēku es nekādās darīšanās neielaidīšos. Un ilgi atcerēšos kurš, ko un kā. Tie, kas visu aizmirst, piedod un atauj sevi jāt vēl un vēl, nudien ne ar ko nav labāki par tiem, kas atceras slikto, tikai vieglāk pakļaujami un apmuļķojami.
Sākotnējā kontekstā IMHO nepareiza rakstura īpašības formulēšana - kāds sakars ļaunatminīgumam ar tikko iepazītu cilvēku? Ja mani ceļi ar viņējiem nav krustojušies, viņam nekāds naids pret mani nevar būt. Ja ir jau defoltā, tad tur psihdakterim darbs. Šāds bridinājums nozīmē tikai to, ka "ļaunatminīgajam" cilvim ar pašvērtējumu un ar nerviem vāji - jebkas, kas netrāpīsies pa spalvai, tiks uzskatīts par uzbrukumu un iegrāmatots kā "viņš man TĀ".
