Autors Tēma: Par krāmu tirdziņos bāzētu ekonomiku  (Lasīts 3062 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Atslēdzies olgucis

Par krāmu tirdziņos bāzētu ekonomiku
« : 2016. gada 28. jūlijs, 10:22:30 »
Ai cik jauki  un sulīgi uzrakstīts
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/cehslv-par-brancos-un-kramu-tirdzinos-bazetu-ekonomiku.d?id=47718727


"zinot vietējo uzņēmēju domāšanas veidu, tās, visticamāk, tiek iepakotas kartona krāsas kastītēs, etiķetes zīmētas ar roku, iepakojums apsiets ar prievīti un cena plauktā sasniedz gandrīz 4 EUR par vienību. Un te es beidzot nonāku pie pamattēzes: ļoti lielai daļai Latvijas uzņēmēju trūkst spējas domāt globāli un ražot masām. (c)"

Ko darīt? Kā to labot? Pirmkārt, katram jaunam uzņēmējam vajadzētu no cieši apspiestām apakšbiksēm pārsēsties bokseršortos, lai olām būtu iespēja noslīdēt kādus centimetrus zemāk. Tikai ar vareniem un nokareniem pautiem ir vērts no darba ņēmēja kļūt par darba devēju. Otrkārt, pārstāt pārprast tikumības jēdzienu – trūkums un pieticība nav tikums, bet turīgi cilvēki nav blēži un mēsli. Treškārt, domāt globāli – pirms kaut ko uzsākt, pavaicāt sev, vai šai idejai ir ticama iespēja sasniegt vairāk par Valmieras gadatirgus telti? (c) "


Atslēdzies lumbergs

Re: Par krāmu tirdziņos bāzētu ekonomiku
« Atbilde #1 : 2016. gada 28. jūlijs, 10:32:02 »
uzrakstīts sulīgi gan,bet arī aizvainojoši -kas vainas Valmieras gadatirgum? vai lielāku nomali augstais kungs savā mūžā nav redzējis?vēl varēja piebilst,ka trūkums un pieticība ir netikums. un Latvija sastāv no Rīgas.

Atslēdzies Mangusts

Re: Par krāmu tirdziņos bāzētu ekonomiku
« Atbilde #2 : 2016. gada 28. jūlijs, 10:57:53 »
Kaut kādā mērā var piekrist par tiem ar prievīti apsietajiem makaroniem, lai gan visu nevar pārvērst par masu produkciju, jo reizēm vērtība slēpjas tieši amatnieciskajā ražošanā.
Tomēr tas bieži nozīmē arī neadekvātu cenu, ko varu izskaidrot ar to, ka cena tiek mākslīgi uzturēta, lai ražojums nezaudētu ekskluzivitāti.
Piemēram, šie T-krekli. Ļoti patīk, taču manuprāt, cena ir pārspīlēta. Protams, zīmējums ir darbs, bet katrs krekls taču netiek zīmēts ar roku (labi, labi tad pašizmaksa būtu griestos), un, tikko zīmējums ir dabūts datorā, tiražēšanas iespējas ir bezgalīgas.
Stipri līdzinās sākumā minētajiem makaroniem.
No amount of advance planning will ever replace dumb luck

Atslēdzies Mangusts

Re: Par krāmu tirdziņos bāzētu ekonomiku
« Atbilde #3 : 2016. gada 28. jūlijs, 11:01:03 »
Domāju, Valmieras gadatirgus ir tikai piemēram - kā ļoti lokāls, ierobežots noieta tirgus. Cik saprotu, raksta autoru apbēdina Latvijas ražotāju mērogs - tādā naturālās saimniecības līmenī.
No amount of advance planning will ever replace dumb luck

Atslēdzies Emīlija

Re: Par krāmu tirdziņos bāzētu ekonomiku
« Atbilde #4 : 2016. gada 28. jūlijs, 12:32:30 »
Interesanti, vai autors pats arī ir kautko mēģinājis radīt, izdomāt un tiražēt tādos apjomos, kā te iesaka...? vai tikai gudri d...š? Jā jā, strādā eksportam... ko tad diez? Un jā, kretīns gan.

P.S. Atnāks turpat blakus kāds cits gudrais di@sējs un sāks vaimanāt par to, ka katrs taču var kaut ko "ražot" - kļūt par individuālā darba veicēju utt, nav jau obligāti jāslimo ar lielummāniju un jāražo eksportam... un atkal visi mās ar galvām - jā jā, neuzņēmīgi esam, neuzņēmīgi...

Atslēdzies Ezme

Re: Par krāmu tirdziņos bāzētu ekonomiku
« Atbilde #5 : 2016. gada 28. jūlijs, 13:09:17 »
Diezgan vispārīgs un neko lāga neizsakošs raksts. Tā man liekas. Katra ražotāja galvenais mēŗkis ir savu preci pārdot. Nav jēgas ražot, ja produktu nevar pārdot. Bet - ko var pārdot mūsu pavārgušajā valstī, ko visas pasaules lielražotāji piegrūduši ar saviem atkritumiem? Tamdēļ mūsu sīkražotājiem gandrīz visiem bizness ir tikai blakus ienākumu avots un teju vai vaļasprieks, lielākā daļa strādā un pelna citur. Un ir pastulbi kaut ko murmināt par prievītēm un tautiskajiem kartupeļu iesaiņojumiem. Tas tikai tāds mārketinga triks... Mazais ražotājs ar savu preci nevar nodrošināt sev un ģimenei iztiku pilnībā. Pie trūcīgiem pircējiem - nevar būt bagāti ražotāji. Pagaidām LV prievīšu un nieciņu ražotājs ne tuvu nespēj konkurēt ar aliexpress. Tāpat kartupeļu audzētājs pie šodienas minīšu, degvielas, darbaspēka, transporta un glabāšanas cenām nespēj konkurēt ar veco lielvalstu produkciju, kas ir lētāka un atbilstīgāka LV pircēju naudasmakiem.
Tādas manas pārdomas. Par cik pati strādāju lauksaimnieciski ražojošā uzņēmumā - un redzu, kā viss veidojas - augstākminētais raksts liekas tāds lēts populisms. Izpatikšana tiem, kam patīk nievāt.
« Pēdējās izmaiņas: 2016. gada 28. jūlijs, 13:38:16 no pitons »

Atslēdzies tex

Re: Par krāmu tirdziņos bāzētu ekonomiku
« Atbilde #6 : 2016. gada 29. jūlijs, 10:25:03 »
Badā tas strādātājs eksportam nav nomiris, tātad kko nopelna. Tomēr ta, ka šis patērē pamatā roltonus, neko labu par viņu tomēr neliecina...
Smieklīgākais, ka tie prievīštirgoņi un branču apmeklētāji ēd labāk par viņu pašu...


Un jā, IMO izlietnē samaisītais ekosaldējums ir pelnījis ironiju.

Atslēdzies Emīlija

Re: Par krāmu tirdziņos bāzētu ekonomiku
« Atbilde #7 : 2016. gada 29. jūlijs, 11:34:43 »
Un jā, IMO izlietnē samaisītais ekosaldējums ir pelnījis ironiju.

Un ko ir pelnījis roltonēdājs, kas izdomā, ka tas mazapjomos ražotais saldējums tiek maisīts izlietnē?

Atslēdzies Spārka

Re: Par krāmu tirdziņos bāzētu ekonomiku
« Atbilde #8 : 2016. gada 29. jūlijs, 11:38:07 »
Neuztveriet tekstu tik nopietni, tas taču ir cehs.lv

Atslēdzies tex

Re: Par krāmu tirdziņos bāzētu ekonomiku
« Atbilde #9 : 2016. gada 30. jūlijs, 11:53:35 »
A kāda principiāla starpība: izlietnē vai plastmasas bļodā? :D

Atslēdzies Broms

Re: Par krāmu tirdziņos bāzētu ekonomiku
« Atbilde #10 : 2016. gada 30. jūlijs, 12:56:19 »
A kāda principiāla starpība: izlietnē vai plastmasas bļodā? :D

Plastmas bļodā tak neviens nečurā :D

RaFix

  • Viesi
Re: Par krāmu tirdziņos bāzētu ekonomiku
« Atbilde #11 : 2016. gada 31. jūlijs, 15:13:47 »
Sākšu ar to, ka roltonu ēšana vispār nav nemaz tik lēts prieks. Tas ir šķietami lēts produkts, kura izmaksas, lietojot to uzturā ikdienā mēnesi no vietas, ir lielākas, nekā tās varētu būt, ja uzturā tiktu lietota normāla pārtika. Roltons ir sliņķu, nevis nabagu ēdiens.

Kretīns vispār mūsu uzņēmējus ir diezgan precīzi aprakstījis. Lielākā daļa ražo kaut kādus s*dus, kas, varbūt 50 cilvēkiem visā pasaulē ir vajadzīgi. Tālāk par savu degungalu arī neviens neskatās - mums eksportējamo preču gandrīz vai nav. Viss saražotais tiek tirgots kaimiņiem un pāris reizes gadā nopirkta vieta reģionāla apmēra tirdziņos, kas skaitās liels sasniegums.
Pie mums vien retais ražo produktus, kas ir masu patēriņam. Mēs neražojam krītiņus vai WC papīru, jo kurš gan to pie mums te pirks? Bet kāpēc jātirgo uz vietas? Tam jau eksports ir domāts. Taču tā vietā mēs izvēlamies ražot visādus štruntus, likt tos iepakojumos, kuru izmaksas ir lielākas, nekā paša produkta vērtība un tirgot reģionālajos tirdziņos.

Kāpēc es neražoju krītiņus priekš Mozambikas? Tāpēc, ka es esmu par slinku, lai būtu uzņēmējs. Gan krītiņu, gan vaska štruntu ražošanas vadīšanā ir jāiegulda liels darbs, bet es esmu tipisks slaists - man patīk no rīta aizbraukt uz darbu, atstrādāt savas stundas un braukt mājās, bet mājās par darbu nedomāt, kas nav iespējams, ja esi darba devējs, nevis darba ņēmējs.

Atslēdzies Camma

Re: Par krāmu tirdziņos bāzētu ekonomiku
« Atbilde #12 : 2016. gada 31. jūlijs, 15:33:19 »
Nu re če nu. 95% ir darba ņēmēji. Man kā darba devējam tiešām reizēm dūša apskrienas. Jo tas 8 stundinieks mēdz sataisīt sīkas kļūdiņas. Un lai klientu nepazaudētu, nākas būt uz strīpas 20/6 vismaz. Jo pakaļu piesedz lielais.
Jā, tās mazražošanas ar iesaiņojuma vērtību 3x lielāku par produktu, tās tiešām besī. Līdz ar to - nepērku. Ēdīšu kartupeļus, nevis kartupeļu kuļķeni un prievīti. Tāpat besī jaukie iesaiņojumi nu kaut vai kauliņezeriem - smukas rūtiņas uz masiņiem, lai neredz bojājumus burkānos un karpeļos. Nepērku. Labāk tad tajā dienā roltonu.
Un viss šitā tiek sacūkāts, kaut pamatideja bijusi laba.
Par maztirdziņiem kā biznesa sākumu nemaz neesmu sliktās domās - kā tad lai uzzina, vai būs noiets produktam. Bez tam, idejām un to īstenošanai ārzemēs ir jāceļo, jāredz, kas tur pietrūkst. Zinu, ka Austrālijā viens otrs latvietis būtu ļoti labprāt kūpinātu reņģi, ķilavu vai prastu cūkas cauraudzi AR ĀDIŅU iegādātu (cepšanai). Nekā - tālu. Un tās ķilavas, reņģes un cūka, kas bija šeit 20-30 gadus atpakaļ ir nesasniedzams sapnis.
Visus sakost!

Atslēdzies Mao

Re: Par krāmu tirdziņos bāzētu ekonomiku
« Atbilde #13 : 2016. gada 02. augusts, 09:15:06 »
Kaut kādā mērā var piekrist par tiem ar prievīti apsietajiem makaroniem, lai gan visu nevar pārvērst par masu produkciju, jo reizēm vērtība slēpjas tieši amatnieciskajā ražošanā.
Tomēr tas bieži nozīmē arī neadekvātu cenu, ko varu izskaidrot ar to, ka cena tiek mākslīgi uzturēta, lai ražojums nezaudētu ekskluzivitāti.
Piemēram, šie T-krekli. Ļoti patīk, taču manuprāt, cena ir pārspīlēta. Protams, zīmējums ir darbs, bet katrs krekls taču netiek zīmēts ar roku (labi, labi tad pašizmaksa būtu griestos), un, tikko zīmējums ir dabūts datorā, tiražēšanas iespējas ir bezgalīgas.
Stipri līdzinās sākumā minētajiem makaroniem.

Ka tik šis kā reiz nav tas gadījiens, kad tiek zīmēts ar roku - kaut kur biju dzirdējis.

Atslēdzies ...(cita)

Re: Par krāmu tirdziņos bāzētu ekonomiku
« Atbilde #14 : 2016. gada 02. augusts, 10:37:51 »
Pārdomājot rakstu, sākumā nesapratu, kāpēc paliek tāda nelaba pēcgarša. Beidzot sapratu, kas visvairāk aizskāra - ir vienkārši nožēlojama izņirgāties par cilvēkiem, kas AR SAVU DARBU mēģina nopelnīt sev un ģimenei iztiku!