Nu, dāmām +/- 50 nekas nav jāskaidro bērniem, viņiem jau ir sava dzīve un savi bērni. -Tēvs dzīvo citur, ja interesē sīkumi, telefona numurs zināms, lai zvana un uzdod jautājumus. Tai sakarā, ka viņam cita dzīves vieta, nemaina to, ka viņš ir tēvs un varbūt arī vectētiņš. Tālab viņš nav pēkšņi sliktāks palicis. Vienkārši ir tāds, kāds ir un bijis, cita nav. Starp citu kreņķu pārņemts mammis savu daļu negācijas un izmisuma pārliks bērniem un tie patiešām nav to pelnījuši. Bērniem jāveido sava dzīve, viņiem ir savas problēmas jārisina un tas, ka kaut kur mammucis slīkst asarās viņu laimi nevairos. Tāpēc ar tām žēlabām būtu jāpiebremzē, turklāt tas neko uz labu nemainīs. Vienkārši jāsāk jaunu dzīvi (kamēr tā vēl ir pieejama) un es personīgi iesaku ar frizētavu... ;o)))
Ja sīkie vēl tīņu vecumā, viņi jau jūtās pieauguši - lai sāk izprast dzīvi un to, ka dzīvē notiek arī lietas, problēmas un situācijas, kas no mums nav atkarīgas. Ar problēmām nav jācīnās, tās jārisina. Īstais laiks parādīt, ka esi gatavs pieaugušo dzīvei, pārņemt dažas no mammuča raizēm uz saviem pleciem. Nu vismaz sadalīt tos darbus, ko tēvs veica( kaut gan es šaubos, ka šams bija pārņemts ar ģimenes labklājības celšanu). Vajadzīgs tēvs? Re kur telefons... Un vienalga, es sāktu ar frizētavu, arī bērniem ir jāredz, ka dzīve nav beigusies un tas nav pasaules gals. Viņi to nav pelnījuši. Labāk uzcep torti, nosvini jaunas dzīves sākumu.
