Saskatījos youtubē un izmēģināju sagriezt dažus, Iznāk jau smuki, bet tālāk ko? Paklājiņi mūsu mājās netiek lietoti.
Bet offtopikā bērnības atmiņas. Dzīvojām komunālā dzīvoklī, t.i. aizņēmām vienu istabu lielas ģimenes dzīvoklī, kas bija saspiedušies. lai nepieliek kaut kādus krievus. Meijkundze bija veca (bērna acīm), un kad biju "izēdusi" dažas auklītes, pieskatīšanu uzņēmās viņa. Stāstu ir daudz, tiem laikam vieta būtu blogā, bet šīs tēmas sakarā atcerējos, kā viņa gatavoja dāvanas pārējiem ģimenes locekļiem -Metiņai ar vīru un Rēnītei. Rēnastante tikko bija atgiezusies no Sibīrijas (kopš 1941.) strādāja par skolotāju, bet abi pārējie -vēsturnieki bibliotekā, tātad algas paši varat iedomātie. Un Meijkundzei kā buržujietei un bijušai veikala īpašniecei tajā pašā mājā vispār nekā.
Tādēļ jau laikus tika sagatavotas novalkātās kokvilnas zeķes, grieztas strēmelēs, ar manu palīdzību pītas pīnēs un darināti ovāli paklājiņi pie gultas. Vēl -naktslampiņām katru gadu gatavoja jaunus kupolus no bieza zīmēšanas papīra
pēces drīkstēju uzzīmēt kaijas -tādus divus lociņus, lai smukāk, kad iededz lampu, Meijkundze malas sašuva krustdūrienā pēc šnites un iznāca jauns kupoliņš.]Es vienmēr saucu Mējkundze un tikai daudz vēlāk sapratu, ka viņas uzvārds bija Meija