Ceļojums uz Tukumu pēc smukuma. Mans izbrīns, ka Tukums tagad skaitās Zemgale, bet nu nekas, derēs tāpat. Braucām ar vilcienu. Nebiju braukusi ar vilcienu laikam kopš jaunības laikiem. Varbūt uz Siguldu kaut kad, bet tas ari ļoti sen. Biļešu puisis aizrādīja, ka kājas biju uzlikusi uz pretējā sola. Jā, šitā aizrādīts arī nekad nebija. Galā tikām, labi, ka no vilciena neizmeta. Izbraucām ap pusdienas laiku, jābrauc drusku ilgāk par stundu.
Tukums bija pārsteigums. Negaidīti skaista pilsētiņa. Kaut kad sen biju bijusi, bet arī tā, ka ar autobusu pieveda kaut kur, to apskatījām, un viss. Nekā no pilsētas neatcerējos. Pie tam trāpījām uz Rožu svētkiem, tiesa gan, galvenie pasākumi jau beigušies, jo mēs tikai pēcpusdienā ieradāmies, bet atskaņas vēl bija. Mūzika galvenajā laukumā, daudz cilvēku, tādi saposušies un svētku noskaņā.
