Pārgājiens Gaujas nacionālajā parkā

[Luīze]

Pārgājiens notika maršrutā Melturu tilts - Skaļupe gar Amatas labo krastu.

Sīkāk ar maršrutu var iepazīties šeit: http://amata.lv/aktiva-atputa-2-2/amatas-taka/

Tālāk būs tikai mani iespaidi.
Uzsākam iešanu pa taku pie Melturu tilta, kad pulkstenis vēl nav pat 10 no rīta. Iepriekšējā dienā un arī naktī lija lietus, viss ir slapjš un piemircis, taču tagad spīd saule, uz ko arī cerējām. Rasa ir gan zālē, gan krūmos, taciņa ir šaura, tāpēc bikses ātri piemirkst un kreklu piedurknes arī. Jau itin drīz sākas stāvs kāpiens augšup. Vēlāk takas aprakstā izlasu, ka "posms gar  Amatas upi no Melturiem līdz Kārļu HES ir ne tikai pats grūtākais, bet arī  bīstamākais un ka tas  noteikti NAV piemērots ģimenēm ar maziem bērniem, kā arī „klases izmēra”  skolnieku grupām un ceļotājiem ar nepietiekamu fizisko sagatavotību.  Nepieciešami droši pārgājiena apavi un pārliecība par savām spējām". Principā varu piekrist un priecāties, ka ar manu fizisko sagatavotību viss ir kārtībā.
Tomēr galveno bīstamību rada ne tik daudz šaurā taciņa kraujas malā, kā dubļi. Pēc lietus tie ir gandrīz visur un kājas regulāri slīd. Ejot ik pa laikam pie sevis skaitu mantru "tikai neiekrist upē, tikai neiekrist upē", kas arī nenotiek. Tomēr atzīšos, ka divas reizes nostrādāja kombinācija reljefa slīpums+dubļi+gravitācijas spēks, un es graciozi (es vismaz tā ceru ) piezemējos uz sāna. Pirmo reizi tas notika blakus mežacūku rakumiem, otro reizi pļavā pēc tam, kad vīrs pateica frāzi "Kāp droši, te ir sauss!" Kā tad...

Skats no Ainavu kraujas:
 

[attachment deleted by admin]

[attachment deleted by admin]

[Luīze]

Takas posmā līdz Zvārtes iezim kāpumi un kritumi mijas ar gludiem ceļa posmiem, kas uz mirkli dod atelpu un pat rada interesi par takas malā augošajām sēnēm. Tur bija rudmieses, gailenes, dažādu kalibru un krāsu bērzlapes, vilnīši, cūcenes, krimildes u.tml. Es varonīgi gāju visām garām ar domu, ka liekšos vienīgi pēc baravikām. Tas arī gandrīz izdevās.
Tāds izskatās mans vākums:


[attachment deleted by admin]

[Luīze]

Aiz Zvārtes ieža taka vairs nav ekstrēma un pārsteigumus nesagādā. Dažādu iežu Amatas krastos ir daudz, pietrūkst tikai plāksnītes ar ieža vārdu. Upe met lokus un ir bagātīga ar ūdeni. Pa ceļam satiktais makšķernieks stāsta, ka tāda Amata parasti ir pavasaros un ka viņš pirmoreiz ko tādu redzot vasarā.

[attachment deleted by admin]

[attachment deleted by admin]

[Luīze]

Pēdējais ceļa posms aptuveni 5 km garumā līdz Līgatnes rehabilitācijas centram ved pa autoceļu gar Roču rezervātu. Jau ir jūtams nogurums, tāpēc no ceļa nenovirzamies un Ķūķu klintis apskatīt nedodamies (tām var piebraukt ar mašīnu, un ir skatītas citā reizē).
Vietām redzam, ka ceļu ir šķērsojuši meža zvēruļi, nevienu gan pašiem satikt negadījās un labi, ka tā. Vai varat atpazīt, kam pieder šīs pēdiņas?

[attachment deleted by admin]

[attachment deleted by admin]

[viesmiiliigs]

Šitais smuki izskatītos arī pirmajā lapā
Bet ar paplašinātu aprakstu - bijāt organizētā grupā, vai paši savācāties, kā ar transportu (jo taka neiet uz riņķi), pieveicāt lapā norā'ditajā laikā vai arī ātrāk/vēlāk, kā pa ceļam ar atpūtas vietām utt

[Luīze]

Līgatnes rehabilitācijas centrs ir sasniegts, atliek tikai sagaidīt autobusu, lai tiktu atpakaļ uz mašīnu. Kopumā 6 stundu laikā ir noieti 22,5 km. Laiks bija labs - ne par karstu, ne par aukstu.
Šodien kājās patīkams nogurums kā pēc kārtīga treniņa.

[Luīze]

Gājām divatā ar vīru, bez grupas. Tāpēc mums viss notiek ātrāk, jo nav neviens jāgaida. Takas aprakstā paredzēts, ka taku var iziet 8-11 stundās. Mēs to pieveicām 6 stundās.
Jā, pa ceļam ir ierīkotas atpūtas vietas, ir arī tualetes, kas gan ne vienmēr sakrīt ar akūto vajadzību.

[ragana]

Pēdiņas varētu piederēt kādai stirnai.