Autors Tēma: Pārdzīvoju par Valdi Liepiņu  (Lasīts 7859 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Atslēdzies Broņa

Pārdzīvoju par Valdi Liepiņu
« : 2016. gada 25. augusts, 09:39:42 »
Pārdzīvoju par Valdi Liepiņu. http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/228636/rezijas-bijusais-virs-kluvis-par-invalidu-dzivo-depresija-un-trukuma-foto
Jau sen pamanīju, ka viņa nav. Un nekur arī neparādās. Viņa kursa biedriem arī grūti iet, tas pats A Reinfelds, H. Ozola un Jura Rudzīša vairs nav.
Virsraksts gan drausmīgs. Saprotu, ka nekas savādāks, kā mums visiem te, viņam nav. Depresija, vd, plus alkohols, tas gan slikti. Diemžēl vīrieši šo slimību grūti panes, pie tam pastiprina ar alkoholu. Kā rakstīja Luule Viilma - vīriešiem ir spēcīgs fiziskais ķermenis, bet trausla dvēsele, sievietēm otrādi.

Atslēdzies kvadra

Re: Pārdzīvoju par Valdi Liepiņu
« Atbilde #1 : 2016. gada 25. augusts, 09:51:59 »
Vot kaut kā neiežēlina mani šitādi nelaimes putni, kas paši sagandējuši savu dzīvi. Viena recepte - DZERT VAJAG MAZĀK. Nodzer veselību, nodzer ģimeni un darbu un tad žēlojas, ka visi visriņķī pie tā vainīgi. Trauslās dvēseles... Ņuņņas.

Atslēdzies hm@

Re: Pārdzīvoju par Valdi Liepiņu
« Atbilde #2 : 2016. gada 25. augusts, 10:06:39 »
kvadra - varbūt nežēlojas? Neesmu dzirdējusi, ka VL žēlotos. Jā, sagandējis, bet klusi pametis visu un nogājis malā..  un, ja man nav žēl tos, kas dzer un plātās medijos, tad tos, kas klusi aiziet prom, man ir žēl... 
Un VL man ir ļoti žēl. Tāpat kā daudzus tieši talantīgākos un jūtīgākos māksliniekus, kuriem tas talants ir gājis rokrokā ar atkarībām. Kas novedis pie talanta beigām.. apburts aplis - talanta uzturēšanai vajadzīga šī "iedvesmojošā viela", kas noved pie talanta beigām..

p.s Virsraksts vispār ir stulbuma kalngals, bet es no tā spēju abstrahēties un mani tas nebesī, ko tu stulbam dzeletenam žurnālam padarīsi. :)

Atslēdzies Narcise

Re: Pārdzīvoju par Valdi Liepiņu
« Atbilde #3 : 2016. gada 25. augusts, 11:07:25 »
Vispār arī man pret alkoholķiem ir negatīva attieksme un cik zinu, V.L.bija brīnišķīga sieva, ko viņš nenovētēja un pazaudēja ar savu dzeršanu, darbs teātrī, tā ka nekā tāda, kāpēc nemotivēti nodzerties. Teikšu tā: man žēl, ka tā notika un teātrim pazuda talantīgs aktieris un režisors, bet lai ķepurojas vien laukā un nešmurkāsimies aiz žēlastības!  Un 2.inval.grupa nav nekāds nāves spriedums, bet drīzāk papildus ienākumi. Lai viņam veicas.

Atslēdzies Nāra

Re: Pārdzīvoju par Valdi Liepiņu
« Atbilde #4 : 2016. gada 25. augusts, 11:33:01 »
Protams, neattaisnoju,bet arī nenosodu, jo alkoholisms ir slimība - tāda pati,kā jebkura cita. Vai tad slimībai vajag motivāciju,tā ir un viss.

Atslēdzies Narcise

Re: Pārdzīvoju par Valdi Liepiņu
« Atbilde #5 : 2016. gada 25. augusts, 11:37:22 »
Alkoholiķi parasti atrod iemeslu kāpēc dzer,  tā tad arī ir viņu nosacītā motivācija dzeršanai.
Es arī nevien nenosodu, bet arī nepinkšķu par tādiem. Un ja ir slimība, tad jāārstējas.

Atslēdzies Narcise

Re: Pārdzīvoju par Valdi Liepiņu
« Atbilde #6 : 2016. gada 25. augusts, 11:44:04 »
Esmu tik strikta šajā jautājumā pa daļai arī tāpēc, ka man vairākām radiniecēm tādi vīri  - alkoholiķi ir visu dzīvi sagandējuši un savu bērnu dzīvi. Bet paši ne pirkstu nav pakustinājuši, lai kaut ko mainītu un ārstētos. Vājas gribas un gļēvi cilvēki, kas gndr vienmēr atradīs attaisnojumu savai dzeršanai.  :alkofest:

Atslēdzies Trix

Re: Pārdzīvoju par Valdi Liepiņu
« Atbilde #7 : 2016. gada 25. augusts, 11:57:04 »
Vai tad kādam tas alkohols pats sāk tecēt mutē? Ieteleportējas kuņģī pats?
IMHO paši vien sāk dzert. Līdz ar to tā nav nekāda slimība, bet paša rīcība un tās sekas, par ko turklāt visi ir brīdināti, kā minimums, no padomju laikiem ne tikai ar plakātiem "Alkohols - inde". Neviens pēkšņi un nejauši nesaindējas ar šņabi, nesaprotot, kas tas ir.
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies Narcise

Re: Pārdzīvoju par Valdi Liepiņu
« Atbilde #8 : 2016. gada 25. augusts, 12:04:06 »
Jā, daudz tuvāk patiesībai ir, ka alkoholisms nav slimība, bet paša izraisīta postoša atkarība, kas jāārstē.

Atslēdzies hm@

Re: Pārdzīvoju par Valdi Liepiņu
« Atbilde #9 : 2016. gada 25. augusts, 13:47:36 »
Nez kāpēc man gribas domāt, ka Broņa nežēlo dēļ atkarība/alkoholisma un viņa nemeklē veselības diagnozes un psiholoģiskos izskaidrojumus, ko jūs pilnā sparā piedāvājat. Ja tā būtu, Broņa būtu ielikusi sadaļā Veselība. Bet šeit ir runa par žēlumu par izcila mākslinieka pazušanu. 

Atslēdzies Narcise

Re: Pārdzīvoju par Valdi Liepiņu
« Atbilde #10 : 2016. gada 25. augusts, 14:03:31 »
Kā reiz, diskusija aizgāja kontekstā ar to, kāpēc ir vai nav žēluma. Pilnīgi viss par tēmu, hm@ !

Atslēdzies tuk

Re: Pārdzīvoju par Valdi Liepiņu
« Atbilde #11 : 2016. gada 25. augusts, 14:06:59 »
Reiz kādā intervijā Borisam Bērziņam jautāja par jaunajiem, talantīgajiem,
kuri nodzeras, iet bojā, pazudina savu talantu.
Mani fascinēja Meistara atbilde - īsts  talants nekad nenodzeras, nerealizējas.
Tas ir no augšas.
Tā ir misija.
Apdāvināts cilvēks gan var nerealizēties un dzīvi izpļekarēt. Talants nē.
Tur arī atšķirība - talants vai dotibas.

Atslēdzies hm@

Re: Pārdzīvoju par Valdi Liepiņu
« Atbilde #12 : 2016. gada 25. augusts, 15:47:22 »
Kā reiz, diskusija aizgāja kontekstā ar to, kāpēc ir vai nav žēluma. Pilnīgi viss par tēmu, hm@ !

nē, es saskatu atšķirību - KURU mēs žēlojam. Vai žēlo viņu vai žēlo mūs. Jūs te par atkarību, par to, vai žēlot viņu vai nē, vainīgs pats vai nevainīgs, izpļekarējis dzīvi vai nē. Es žēloju mūs - sevi un citus skatītājus, kuriem pietrūkst VL uz skatuves. Jūti starpību?  Tas ir tas, ko mēģinu pateikt. Un neapgalvoju, ka mana attieksme ir pareizā un cilvēcīgā. Vienkārši paskaidroju.

Atslēdzies Narcise

Re: Pārdzīvoju par Valdi Liepiņu
« Atbilde #13 : 2016. gada 25. augusts, 16:07:07 »
Es arī iepriekš paskaidroju savu viedokli, vnk ierasts gandrīz visu ko saku, pamatot.
Un pirmīt es teicu ko līdzīgu par to, ko Tu nupat: "Teikšu tā: man žēl, ka tā notika un teātrim pazuda talantīgs aktieris un režisors......"
Tā  ka neredzu, par ko konfrontācija.

Atslēdzies tuk

Re: Pārdzīvoju par Valdi Liepiņu
« Atbilde #14 : 2016. gada 25. augusts, 16:17:23 »
Cilvēks izdarījis savas izvēles un tās ir viņa tiesības.
Ir kādam žēl vai nav.