Iemetās doma, ābolus mizojot. Kā parasti - pusnoformulēta, bet pļāpai derēs. Vai vieta pie politikas? Hrens zina. Oriģinālais iedvesmas avots ir no politikas pūralādes.
Internetā - tas gan mūsdienās - Juris Bērziņš ieraksta, ka viņu sauc Teofils Cirvis un izpildās, kā nu sirds nes.
Aber doma kā tāda nav jauna nu nemaz. Uļjanovs uzrakstīja, ka tagad ir Ļeņins un strādāja sū atspēries. Tāpat Šiklgrūbers nodefinēja sevi par Hitleru un - kā no gaisa - līderis gatavs. Džugašvilli padoms nebija tālu jāmeklē - nosauc sevi pēc iestrādātas shēmas un mauc kā ceļarullis.
Literatūras druvas kopējiem es to kaut kā sapotu - ja meitai gribas publicēt mīlas dzeju, bet viņa nosaukta par Klāru Govspļeku, tak kas to ņems nopietni - Maija Saulstariņa tak poētiskāk. Rozenberga Rozenbergai, bet Aspazija - kāda daile.
A kur politiķu transformācijai kājas aug? No sava uzvārda kauniņš? Maska priekšā un "tas nebiju es"? Numeroloģiski cita burtu kombinācija, ar ko cilvis sevi asociē, maina viņa dzīvi - šis sajūt sevī diženu spēku? Nu nav nevienam pilnīgs ausguss uzvārdā.