Krūms auga puķu podā, palielā, bet ne milzīgā.
Kādreiz, krievu laikos, (cik atminos, 1985. g.) bija iespēja no kaut kādas RU dārzniecības pasūtīt visādus brīnumainus stādus, bija kupons jāizgriež no avīzes (neaceros, no kādas), jāaizpilda, pastā jāsamaksā kaut kāda samērā simboliska nauda un 2 nedēļas jāgaida. Es pasūtīju laima stādiņu un vīģi. Laims ziedēja, burvīgi smaržoja un ražoja mazus, smukus laimulēnus. Tak netīšām nobeidzu, uzlēju virsū C vitamīna ūdeni.
Vīģi nespēja nobeigt nekas, taču man nepatika lapas - asas, klātas ar pacietiem matiņiem, putekļus nevarēja noslaucīt nepakam. Aiz tā iemesla arī izlidināju. Vo, dura!
Vīģēm lapu padusītēs no sākuma uzradās tādi kā pumpuri, kas auga arvien lielkāki un samērā ātri izvērtās par svaigām, skaistām vīģēm.