IMHO kucēnības aktiermīlu jau pati definēji - realitātē apkārt vienaudži puņķutapas, ne smakas no reāliem vīriešiem [tāpēc jau daudzas uz vecākiem iekrīt].
Aber vecumgalā IMHO tas ir signāls, ka vecis vairs nepievelk un vispār apkārt realitāte tāda, ka gribas aizvērt acis un vairs neatvērt. Vīram testosterona nepietiek, klubkrēsls un čībiņas mīļākas. Un te, baidos, ka sieva var uz ausīm stāvēt mežģīņu negližē, bet tās čībiņas tomēr sūcošākas.
Nu neko, pasiekalojies, ateries jaunības bezcerīgo plakātmīlu un dzīvo tālāk.
Vai iestājies džudo pulciņā senioriem. Vai sāc nodarboties ar ziemas peldēšanu. Aizvieto filmas adrenalīnu/testosteronu ar savējo adrenalīnu [vismaz].
Mango, iemīlas, iemīlas. Par mīlestību nerunāsim, tai vajag citu bekgroundu, bet lai iemīlētos, ar dažām filmām ir vairāk nekā pietiekami, īpaši, ja tēls gana kolorīts un filma iet jau kāda piektā.
[Nez kāpēc man pat ir aizdomas, kurš ir autores tauriņu objekts.
[Bet es neko neteicu!]]
