Neatceros, kā sauca un autoru, reiz lasīts tāds stāstiņš-
Vientuļa dāma bija samīlējusies kādā latino dziesmu dziedātājā, kurš katru vakaru uzstājās vietējā krogā. Katru vakaru devās turp noklausījās priekšnesumu un
devās mājās sapņot par melnmataino, brašo skaistuli. Kā apsēsta...
Kad vienpusējā mīla kļuva neciešama, izlēma noskaidrot adresi un doties pie mīļotā...
Saņēmusi visu drosmi, saposusies, kādu vakaru pēc uzstāšanās devās uz iegūto adresi.
Durvis atvēra paplucis sievišķis ar pāris šmulīgiem bērneļiem stērbelē...
Uz jautājumu, vai var sastapt donu Alberto pārsteigti atkāpās un
skatam pavērās plikpauris pie vakariņu galda ar nevērīgi nomestu melno parūku...