Vispasaules attīstības plānos Krievija ir vājais posms, tehnoloģijas neattīsta, atradumos nedalās, izrāda militāru agresiju. Pat ar Ķīnu ir savādāk, tā pieņēmusi kopējos spēles noteikumus, lai arī izmato tos savā labā, bet vismaz var produktīvi precēm mainīties un darba spēka resursi ir gandrīz neizsmeļami. Tāpēc izejas praktiski vairs nav - tikai pilnīga izolācija, ja nevēlās progresēt kopā ar citiem, lai vismaz netraucē. Jāsakārto tikai divi jautājumi, jāpanāk, lai Krievija resursus tirgotu lētāk, stipri lētāk un jāsagrauj tās kodolprogrammas. Abi jautājumi jau tiek risināti novārdzinot ekonomiku pilnīgi diskriditējot tās vadību pat lojalu valstu acīs. Panākot, ka Krievijas resursi par esošo cenu vai līgumnosacījumu pēc būs neinteresanti pasaulei, tiks panākta krīzes situācija un iespējamā varas nomaiņa, svarīgi, lai tie būtu demokrātiskie spēki, kuri atkal iesaistīsies kodolbruņojuma iesaldēšanas programmās pretī saņemot finansiālu atbalstu un blokāžu noņemšanu ietekmīgākajiem. Krievijas sašķelšana valstīs pēc nozaru principa ir sarežģitāks process, bet arī tas tiek izskatīts. Bet tas pēc demokratizācijas un atbruņošanas, loģiski.
