Izraisīja pārdomas Hermaņa teiktais, ka viņa paaudze ir ūdenslīdēji, kuri grib nokļūt dziļāk, bet tā paaudze, kura patreiz viņa studenti, esot sērfotāji - slīd visam pa virsu!
Mūsu paaudzei bija spiesta lieta celt komunismu, un nebija nekādas nozīmes tam vai patīk celt, vai nepatīk un neko negrib par to dzirdēt, jebkurš cilvēks bija spiests kaut reizi padomāt par šo utopiju, izglītotie cilvēki daudz domāja par sabiedrības uzbūvi, jo gribi vai negribi, bet dzīve piespieda ar savām netaisnībām ceļā uz šo "skaisto" komunismu...tagad neko dižu neceļam, dzīvojam patērētāju sabiedrībā un jaunie nedomā par sabiedrības uzbūvi, tās maiņu, dzīvo tik nost un uztraucas tikai par ekoloģiju...netiek attīstīta šī domāšana par sabiedrību...
Mūs spieda mācīties Marksa kapitālu, politekonomiju, marksistisko filozofiju, zinātnisko komunismu, kur VISĀS augstskolās bija eksāmeni, semināri, kuros par šim tēmām varēja runāt/strīdēties ar pasniedzēju utt...tagad laikam tikai humanitārās specialitātes kā filozofi u.c. to mācās obligāti, bet tehniskajām specialitātēm par filozofiju nav ne jausmas...
Mūsu laikos, ja dabūji labu (iespējams pat aizliegtu) grāmatu - to noteikti izlasīji (aizliegtais auglis), tagad, kad viss ir atļauts - nu, kaut kad palasīšu, jo nav laika, jo ir TikTok utt....
Jā, mēs esam ūdenslīdēji, kuri nirst dziļumā, bet milēnium paaudze ir sērfotāji!
