pelnīšana -vīrs un sieva

[reno]

Kā tad īsti ir ar to mamuta nešanu? šķiet, ka mēs, sievietes, dažreiz nevaram izlemt, kā labāk:


1. vīrs pelna, pilnīgi apgādā. Zināmā mērā kārdinoši, tā ir bijis tūkstošiem gadu, bet šodien tāda atkarība tā kā nepatīk
2. pelna abi, sieva mazāk, savus "nevajadzīgo krāmu" tēriņus apmaksā pati
3. sieva pelna vairāk -tas laikam skaitās galīgais kirdik
4. utt.


Tā kā mums nauda ir absolūti kopīga, tad man nekad nav bijis skaidrs, kā nauda sievai "tiek izsniegta" 


bet vispār man patiktu, ka kopīgo naudu nopilnītu vīrs :smiley-love038:

[tuk]

Mums pelna abi, +\- līdzīgi, ģimenei kopīga, kuram vajag, tas lieto.
Kopīgi tiek arī apspriestas prioritātes.
Nav arī nekas nosodāms, ja kāds krīt kārdinājumā un iegādājas sev ko noderīgu.
Arī nevaru iedomāties, naudas izsniegšanu, vai norādes par tēriņiem.
Manuprāt tas otru pazemotu.
Negribētu, ka vienīgi vīrs pelnītu. Man patīk mans darbs un
patīk saņemt tā vērtējumu algas veidā. Būtu muļķīgi studēt un
pēc tam būt vienīgi  mājsaimniecei.

[Nomade]

Viens ir tas, kā būtu labāk, otrs, kā ir realitātē.
Man personīgi apmierinātu 2.variants vai 50 uz 50 ar nosacījumu, ka visam pietiek. Realitātē ir 3.variants. Par to jau te esmu runājusies..., jāpajautā tuk, ko es tur toreiz rakstīju, viņa atcerēsies.
Mums kaut kā šis jautājums ir nokārtojies, bet atceros, ka nebija ne viegli, ne patīkami. Tagad ir tā, ka vīrs sedz savas vajadzības, es savas, bet mēdzam vienoties, ko konkrēti vajadzētu, ja runa par lielākiem izdevumiem. To iegādāju. Viens otram nekad par citiem saviem tēriņiem neatskaitāmies.

Kā tas ir kopīga nauda, vot šito neizprotu. Jūs, ko, skaidrā atnesat mājās, ieliekat kopīgā makā, kam vajag, tas ņem? Vai jums ir kopējs konts? Bet LV tāda varianta nav, to jau noskaidroju.
Kā izpaužas kopīgā nauda?

[Nāra]

Es arī nekad neesmu sapratusi to kopīgo naudu,lai cik forumos tas bijis apspriests. Nekad negribētu būt bez savas nopelnītās naudas, bet pārējais -kā nu kuram pārim ir pieņemts. Es noteikti justos labi,ja pelnītu vairāk nekā vīrs. Kāpēc - pat nezinu.

[taj]

Otrais variants.

Kopīgo naudu nemaz nevēlētos. Reiz mēģinājām ko tamlīdzīgu. Vienreiz viens nopērk visu pārtiku un citas preces, otreiz otrs. Bet tad pie strīdus situācijām mums katram uzpeldēja sajūta aptuveni kā trešajā variantā, tikai katrs to attiecināja uz sevi. Tā nu ilgi neizturējām un lēmām, ka tad jau labāk atsevišķi, un miers. Protams, šad tad kāds sapērkas abiem. Bet ne tā, ka katru dienu un pēc noklusējuma.

Laikmets izaicina prātus domāt aptuveni "tu esi tā vērta/s" un tad nu gadās, ka divi tādi "vērtie" stāv iepretim, bet naudas visām "vērtēm" ikreizi nepietiek.

Tiesa, ar gadiem nonāku pie tā, ka labprāt tomēr pabaudu, kad iespējams, to ka vīrietis ir arī vīrišķīgs un sieviete sievišķīga. Ne vienmēr sanāk. Bija vienreiz diskusija par tantēm. Mēdz uzpeldēt tante un onka. Bet tā kopumā negribētos būt arī tādā kā "ono" kārtā, ka viss viens, kāda starpība.

[Zigfrids]

Tā kā jūtu, ka diskusija ir aizsākusies kur citur, un es tur esmu līdzatbildīgs, tad piedāvāju vēl vienu variantu.
Ikdienas maksājumi (ēdiens, apģērbs, apavi, pusdienu naudas sīčiem, utt.) ģimenē ir tikai un vienīgi sievas pienākums. Pie tam, katru nedēļu vīrs izsniedz viņai iepriekš atrunātu naudaszīmju kaudzīti. Tā izpaužas vīra devums ģimenes uzturēšanā, tālāk sākas sievas atbildība par to, kā iztērēt tā, lai pašai no saviem pšejondziem nekas nebūtu jāpieliek. Tā it kā ir tāda kā kopīgā nauda, bet rīkojas ar to tikai sieva. Pārējais - sievas nopelnītā nauda un vīra ienākumu atlikums virs sievai izsniegtā ir ekskluzīvi katra paša darīšana.

[reno]

Mums kopīgi nopelnītā nauda ienāk vienā kontā. Vīra ieguldījums tēriņos -internetbankā samaksā visus rēķinus. Es pērku visu, kas vajadzīgs. Par lieliem pirkumiem vienojamies, pārējais manā ziņā.

[mellene88]

šī tēma jau tik daudz reiz apmuļļāta cālī un citos forumos,ka slinkums vairs ko piebilst. Tāpat katram savs.
Galvenais,lai abi iesaistītie ir apmierināti ar savu kopējo,par labu atzīto modeli.

Mums ir bijis dažādi...gan,kad pelnam vienādi,gan kad es pelnu vairāk,gan kad nepelnam neviens  šobrīd pelna vīriec (bet es arii īsti tomēr neesmu tukšā)
lai vai kā,visos gadījumos nauda bijusi kopēja.
tagad arī, konts vienots..katram sava karte.
Neviens nevienu nekontrolē, abiem pilnīga un vienāda atbildība par to,kas tajā kontā notiek. katram savi veicamie uzdevumi attiecībā uz maksājumiem un izdevumiem.
es nez..man vienalga,kā dara citi..man labi tā,kā daram mēs...

[mellene88]

vispār lasiiju un nesapratu taj modeli...nu nemaz neiebraucu... arii tajā domā par laikmeta izaicinājum un ono..kko galligi nesapratu 

man tas laikam tālu un sveši ..tāpēc.

[kvadra]

Skaidri zinu, ko nekad negribētu - būt pilnīgi apgādājama mājsaimniece. Jo, grozies, kā gribi, vienmēr ir bijis tā, ka, kurš maksā, tas arī pasūta mūziku. Ir jābūt savai naudai un ir jābūt kaut kādā apritē ārpus mājas.
Attiecība, kurš vairāk, kurš mazāk, gadu gaitā dažādos periodos var svārstīties un mainīties, galvenais, lai tas nekļūtu par strīdus objektu.

[tuk]

Es īsti neizprotu, tie pāri, kuriem tā nauda katram sava, kā risināt
situāciju, ja vienam tā nauda kādu iemeslu dēļ (nezinu,
kādi pēkšņi neplānoti izdevumi - autiņam kas, vai zobārsts, vai kas cits)
Aizņematies no laulātā vai kur citur un pēc tam atdodat?

[Nāra]

Es paprasu vīram,bet ne kā parādu, vnk paprasu. Tā  gan ir bijis ļoti reti, jo katrs jau rēķinās ar to cik viņam ir.

[Luīze]

Nav viena universālā modeļa, kā veidot un pārdalīt ģimenes budžetu, jo katram savs.

Ar pirmo vīru algas apvienojām, likām vienā kaudzītē (toreiz vēl algas maksāja ķepā nevis pārskaitīja uz banku kontiem), no kuras tad tika maksāts par dzīvokli, pirkts ēdiens. Par lielākiem pirkumiem lēmām kopīgi. Un šķiroties vīrs sev pievāca visu (!!) kaudzīti, kas laika gaitā bija sakrājusies.

Ar otro vīru nauda katram sava, šobrīd es pelnu daudz vairāk, bet vairākus gadus galvenais pelnītājs bija viņš. Mums savstarpēji ir sadalītas izdevumu pozīcijas, ko katrs apmaksā. Ja pietrūkst, tad palūdzam otram, lai pārskaita.

[Mao]

Viens ir tas, kā būtu labāk, otrs, kā ir realitātē.
Man personīgi apmierinātu 2.variants vai 50 uz 50 ar nosacījumu, ka visam pietiek. Realitātē ir 3.variants. Par to jau te esmu runājusies..., jāpajautā tuk, ko es tur toreiz rakstīju, viņa atcerēsies.
Mums kaut kā šis jautājums ir nokārtojies, bet atceros, ka nebija ne viegli, ne patīkami. Tagad ir tā, ka vīrs sedz savas vajadzības, es savas, bet mēdzam vienoties, ko konkrēti vajadzētu, ja runa par lielākiem izdevumiem. To iegādāju. Viens otram nekad par citiem saviem tēriņiem neatskaitāmies.

Kā tas ir kopīga nauda, vot šito neizprotu. Jūs, ko, skaidrā atnesat mājās, ieliekat kopīgā makā, kam vajag, tas ņem? Vai jums ir kopējs konts? Bet LV tāda varianta nav, to jau noskaidroju.
Kā izpaužas kopīgā nauda?

Kopīgs konts LV ir iespējams, nu vismaz man ar dēlu ir.

[ragana]

Labu laiku lielākā penītāja biju es, bet tagad aptuveni līdzīgi. Vīrs ieliek atvilknē saimnieciskajām lietām, to es tērēju pēc sava prāta, jo finanšu ministrs ģimenē esmu es.