Man kā vēsturn..., tfu, filoloģei un vienkārši loģiski domājošam cilvēkam mērs ir pilns, gribu pasūdzēties par diviem absolūti neveiksmīgiem mārketinga mēģinājumiem, ko vienā piegājienā izgrābu no savas pastkastītes. Pirmais - maza melnbalta lapele, acīmredzami budžeta mārketings, kurā jaunatvērusies kafejnīca manā guļamrajonā cita starpā piedāvā "tuŅča" salātus un "ar šo flajeri" var dabūt mazu medus kūkas gabaliņu nogaršot bez maksas. Ok, nabagi un mazizglītoti īpašnieki, viss skaidrs. Paši pareizi uzrakstīt nemāk, profesionāļiem maksāt negrib. Otrais - Prizmas akcijas avīze, kuru taču acīmredzot ir gatavojis kāds, kuram vajadzētu būt vismaz kaut kādai sajēgai par mārketingu un estētiku. A nekā - izplūdušais krāsainais pleķis avīzes galviņā, ko pie pirmā acu uzmetiena noturēju par klaunu, pēc tuvākas aplūkošanas izrādās lučadors lēcienā. OMG, cik daudzi Latvijā vispār zina, kas ir lučadori. Drošāk, drošāk, ceļam rokas, kurš zina! Pieļauju, ka nospiedošais vairākums nav pat dzirdējis šādu vārdu, tāpēc paskaidrošu - restlingā tie ir meksikāņu vieglā svara cīkstoņi, kuri uzstājas maskās un veic pārdrošus lēcienus no stabiem ringa stūros virsū pretiniekam. Īsti vietā uz supermārketa akcijas avīzes otrā pasaules malā, letiņi tagad bariem skries uz Prizmu iepirkties, jo tur acīmredzot iepērkas arī viņu iecienītais ringa varonis