varianti -melnie pulkveži, Pinočets, Hitlers
Labi, vēl drusku demagoģijas, ja jau tik ļoti vēlaties.
Rakstīšu kārtējo reizi piemēru, kuru saprotot, to vajadzētu piemērot mūsu, vietējiem apstākļiem un padomāt, vai šeit tas ir iespējams un ja nē, tad - kāpēc tur ir, bet šeit - nav? Cerēju, ka man šīs lietas jāskaidro nebūs.
Tātad. 90-to gadu sākums Čečenija. Neatceros precīzi, kurš, bet viens no lauku komandieriem (visticamāk - Basajevs) pirms kara bija ... zootehniķis bez karaskolas diploma un citām fīčām. Kas vispār bija lauku komandieri un no kurienes tādi radās? A vot, ko turienieši pastāstīja. Īsāk sakot, kad karš sākās, ciemā visi vīrieši savācās mošejā un spriež, ko darīt? Tiek pieņemts lēmums ņemt stroķus un pretoties. Nākamais jautājums - kurš būs galvenais? Procedūra ir vienkārša - tiek izvirzīts cilvēks, kuram 100% uzticas, visi veči pasaka; "No šodienas kā tu, Ahmad, teiksi, tā mēs rīkojamies, - tu esi mūsu komandieris, un mēs tev bez ierunām pakļaujamies." Sākas karošana. Pēc mēnešiem diviem parādās ziņas, ka kaimiņu ciemā večiem jau esot krieviem atņemts bruņojums, par kādu šejienieši pat sapņot neuzdrošinās, y lietas iet daudz nopietnāk. Veči savācas atkal un spriež, a moš mums aiziet pie tiem un paprasīties, lai paņem bariņā? Domāts - darīts. Aiziet, sarunā, un jau visai drīz pašu ciemata izvirzītais līderis pakļaujas otra ciema līdera rīkojumiem, paliekot šī ciema kaujinieku grupas komandieris.
Tādā veidā Gelajevs esot izveidojis 600 .. 700 kaujinieku armiju, Basajevs - ap 2500 (? precīzi neatceros), pārējiem arī aiz muguras bija kā nu kuram ...
Tātad tur tauta ir spējīga izvirzīt no sava vidus PATI līderus, bet šeit - nē? Kāpēc pieminēju jaunlatviešus un biedrību periodu? Cik atceros, tad tieši latviešu apvienošanās biedrībās iemācīja sadarboties un galarezultātā izvirzīja priekšgalā tos līderus, kuri radīja priekšnoteikumus visam pārējam, kas notika vēlāk. Princips ir tieši tāds pats kā lauku komandieru gadījumā Ziemeļkaukāzā. Ceru, ka šoreiz domu sapratāt.
