Vispār speciāli Zigim vajadzētu nolasīt garo morāli un es nolasīšu, bet ne tagad. Tagad tieši par komandieru un instruktoru pazemojošajām metodēm. Es, kā vispār nedresējams tipiņš, ar domāju, ka ar to komandēšanu būs ziepes un tribunāls par zilu acu dalīšanu pa kreisi un pa labi pielavīsies uz plikas vietas. Brēc dažs instruktors kā ģērēts, nešpetni un pendeli ar var dabūt, šaubu nav, ir bijuši arī fiziski nogurdinoši sodi par piemēram neapēstas maizītes nomešanu zemē. Bet tur galvenā fiška ir tāda, ka precīza (robotizēta) komandu vai atstrādātu soļu izpilde glābj tavu kolēģu dzīvības. Kaut vai sekojošā jauniņo, neiedresēto, kļūda uz vērtēšanu. Atkāpjoties ar kustību un uguni, bēgošais vēl neuzsācis (nenoslēpies, nesācis šaut) segšanu jau noziņo "sedzu", nu tipa lai ātrāk kolēģi tiek ārā no elles un sūdi ir klāt - kolēģi paklausot mūk, segšana nav uzsākta un visi beigti. Lūk to tad arī dresē - sistēmu, lai izdzīvotu. Tāpat es paļaujos, ka kolēģis ir iedresēts, ja norunāts, šaut 4 sekundes, nevis - "vai man dieniņ, man jāpadomā, ka tik lode nenoķer". Man neder, ka viņš pieņem lēmumu "a es ko, rižijs?". Un otrādi. Karš ir kā mežonīgi strauja ansambļa deja, pietiek vienam izlekt un sākas asinspirts. A atstrādājot līdz monotonai vemšanai katru zīmējumu, var iziet sveikā visa nodaļa. Nomirt par godu, kā pēdējais muļķis muļķim par nožēlu neviens nav sataisījies, nožmiegt mello tūkstoti lai slava, gan. Kad sevi pierādīs "lūdzu-paldies" metode, to ieviesīsim momentāli.