TAMBURĪNA VIRS
(Mr. Tambourine Man)
Hei, tamburīna vīr, spēlē tagad tieši man,
Neesmu miegains un netieku gaidīts citur.
Hei, tamburīna vīr, spēlē tagad tieši man,
Tad es aiziešu tev līdz tingeltangeliskā rītā.
Zinu, ka vakara karaļvalsti ņem atpakaļ smilts,
Manās rokās tā dilst,
Vārtus aizver pils, bet miegs man vēl nenāk.
Reibina nogurums traks, kājas ļodzīties sāk,
Neviens tuvumā nepienāks
Un sapņošanai par klusu nakts ieliņās senās.
Hei, tamburīna vīr, spēlē tagad tieši man,
Neesmu miegains un netieku gaidīts citur.
Hei, tamburīna vīr, spēlē tagad tieši man,
Tad es aiziešu tev līdz tingeltangeliskā rītā.
Piesauc mani klāt burvju kuģī pabraukāt.
Aptrulis man prāts, roka stīva kā slotas kāts,
Kāju pirksti nejēdz kāpt, gaida, lai papēži zābakos
Tālam ceļam autos.
Esmu gatavs doties jebkur, esmu ar mieru zust,
Kad svētki sākušies būs, savā ritmā mani bur,
Apsolu ļauties.
Hei, tamburīna vīr, spēlē tagad tieši man,
Neesmu miegains un netieku gaidīts citur.
Hei, tamburīna vīr, spēlē tagad tieši man,
Tad es aiziešu tev līdz tingeltangeliskā rītā.
Varbūt dzirdi viņpus saulei trakus smieklus un griešanos,
Tur neskan neviena tīra nots, tur bēg un žogus jauc nost,
Bet paliek savā vietā žogs no debesu vizmas.
Ja reizēm dzirdi, kā atskaņu riteņi svaidoties tinkšķ
Turpat, kur tavs tamburīns, neuztraucies, tur lēkā klauns,
Tas nav nekas jauns, tur aizmugurē tikai ēna,
Skaties, tā jau izgaist.
Hei, tamburīna vīr, spēlē tagad tieši man,
Neesmu miegains un netieku gaidīts citur.
Hei, tamburīna vīr, spēlē tagad tieši man.
Tad es aiziešu tev līdz tingeltangeliskā rītā.
Aizved mani caur prāta dūmu gredzeniem, cauri visam, kas šaurs,
Lai ceļmalā paliek saltais maurs un laika drupas miglā,
Ved gar spokainiem baiļu kokiem ārā, kur līcis un vējš.
Lai cits manā vietā sēž vājprāta skumības mītnē.
Jā, laisties dejā, kad zvaigznes spīd, roka bez svara brīvi slīd,
Fonā jūras tumšais zīds, riņķī apkārt cirka smilts,
Pēdējās atmiņu lauskas vīd ārā no viļņiem,
Var nedomāt par šodienu līdz rītam.
(Atdz. A.Aizpuriete)
