dzīves jēga - kas?

[dip]

Eh, jautājums vecs kā pasaule, bet laiku pa laikam uzpeld manā prātā - kāda tad ir dzīves (dzīvošanas jēga)?
a - nekāda, dzīvo tik nost
b - radīšana
c - laba darīšana
d - mācīšanās/mācības gūšana
e - ???

[Broms]

vispirms e - nuu.. mmm.. èe.. nu hvz un nonākam pie a

Neatceros kurš, bet kādā intrvijā lasīju, ka uz jautājumu par dzīves jēgu atbilde saknēja aptuveni tā: Varbūt tieši pateicoties tam, ka par to neesmu aizdomājies, es neesmu psihenē..

Laikam Fredis

[Mangusts]

Kaut kad nospriedu, ka izziņa, t.i. tā kā d. Bet vispār pārāk dziļi tās meklējumos iegrimstot, manuprāt, to var pazaudēt. Lasīts tāds fantastikas stāsts, kur zemieši sagaida citas, senas civilizācijas pārstāvjus un cer no tiem gūt gudrību, bet gudrajiem citplanētiešiem tikai viens jautājums, vai zemieši zina, kas ir dzīves jēga. Izrādās, ka šie to vien dara, kā ceļo pa visumu jēgas meklējumos un tādējādi bezjēgā visu dzīvi pavada.

[Alstere]

No mātes dabas viedokļa mūsu uzdevums (dzīves jēga?) ir radīt pēcnācējus un tos uzaudzināt. Tāpat kā pārējai dzīvai radībai. Pēc tam viss, esam atstrādāts un nevajadzīgs resurss.
Es cenšos par to nedomāt (piederu jau nevajadzīgajiem) un maksimāli baudīt dzīvi par jēgu nedomājot. Ne vienmēr izdodas.

[Minne]

Esmu beigusi par to domāt, jo sapratu, ka tādas galīgās, nofiksētās atbildes nebūs, vismaz šajā dzīvē

[Spārka]

Jautājums visvairāk mani nodarbināja ap gadiem 18. Pat tik ļoti, ka uzmācos ar to draugiem, tiešsaistē, jo interneta toreiz nebija.
Draugi bija esoši un topoši mākslinieki, literāti un tml. Ieteica man palasīt eksistenciālistus.
Tad man uzradās bērni, un jautājums atkāpās septītajā plānā.
Palasīju par budismu, ideja iepatikās.
Atbildi līdz šai dienai neesmu noskaidrojusi, bet ļoti labi atceros to 17 - 18 gadu vēlmi saprast.

[Trix]

Gribas piekrist Alsterei - kā jebkurai sugai uz Zemes - nodot tālāk savus gēnus maksimāli optimāli. T.i. variants b primitīvajā versijā.
Un tam jau ir pakārtots pārējais - c, d un b praktiskajā [amats] un nepraktiskajā versijā [māksla]. Ideālajā versijā tas iekļaujas iekš a - dzīvo tik nost, dari labu, vairojies, mācies tāpēc, ka patīk, māci bērnus un vienkārši radi skaistumu sev apkārt.

Kaut kā tie sastaptie dzīves jēgas meklētāji ir tik smagi un grūti cilvēki, ka laikam labāk nebūtu meklējuši, bet dzīvojuši tik nost...

Bet dzīves jēga pilnīgi noteikti nav vergošana darba devējam 16/7 un nodokļu liešana caurā mucā.

[tuk]

Šajā sadaļā jau tēma par dzīves jēgu, dip var palasīt, varbūt jēga atrodas.

[Mangusts]

Ne velti man bija deža vu sajūta

[Mao]

Kur ir bezjēga? Stagnācijā. Tukšums, tumsa, bezceris, nolemtība. Tātad jēga ir attīstībā, kura katram ir sava. Vienam uzaudzināt pēc iespējas izcilāku nākamo paaudzi, citam sabiedriskie sasniegumi, vēl citam jauni atklājumi seksā. Vēl cits visā grib būt visjēdzīgākais. Primitīvi līdz riebumam. Bet jēdzīgi nodzīvot dzīvi vispirms ir jāgrib, tad var sākt ķepuroties.

Man dzīves jēga ir dot un saņemt, dalīties, mainīties, kustēties, iegūt un un visādi citādi produktīvi šeptēties. KUSTĒTIES.

Tu vispār tēmu saprati?
Es?
Kas tad, Puškins?
A kas?
Nu izlasi savu penteri!
Tufta...
Vot!

[tuk]

Kurš diez bija tas gudrelis, kurš to, ka tādai jēgai vispār jābūt izdomāja?,
ka dzīvei jābūt jēgpilnai, ar jēgu... Ka bezjēdzīga dzīve ir sliktāka par jēdzīgu?
Varbūt pašu tā bezjēdzīgā dzīve apmierina un pat ļoti
Sanāk no tās jēgas “labums“ citiem...
Diez kādi tie kritēriji jēgai, un kurš to nosaka...
Kādēļ tā jēga vienmēr jāmeklē?, saka tak “meklēt jēgu“?
Tāda paslēpju spēlēšana.

[Zigfrids]

Ir teorētiskā, bet par to nerunāšu.
Ir pašizvēlētā. Kārpīties dzīvē uz priekšu, uzstādīt mērķus un tos sasniegt vai atmest kā nozīmību zaudējušus, darīt, lai pēc n paaudzēm ... kāds varētu paveikt ko dižu.
Katrā ziņā, gribētos nodzīvot tā, lai viss, kas pēc manas nāves uz šīs pasaules kā liecība par manu kādreizējo atrašanos šeit, nebūtu kaudze tukšu pudeļu un citādas drazas kalns.

[tuk]

Neko nezinu,kas tās dažiem par pudelēm, bet droši zinu, ka nevēlētos cilvēci apgrūtināt vēl pēc savas bioloģiskās eksistences beigām.
Bieži esmu arī domājusi, vai mana instinktīvā vēlme pēc bērniem
ir attaisnojums radīt jaunu dzīvību...
Jo bērnam jau nebūs izvēles, kā vien piedzimt.

[Zigfrids]

Neko nezinu,kas tās dažiem par pudelēm, bet droši zinu, ka nevēlētos cilvēci apgrūtināt vēl pēc savas bioloģiskās eksistences beigām.
Bieži esmu arī domājusi, vai mana instinktīvā vēlme pēc bērniem
ir attaisnojums radīt jaunu dzīvību...
Jo bērnam jau nebūs izvēles, kā vien piedzimt.

Un? Vai daudz ir tādu, kuri PILNĪGI PATIESI nolād to dienu, kad ir piedzimuši? Pat to vidū, kuriem pagalam neveicas, es domāju, tādu būs apbrīnojami maz. Tāpēc (gaumes lieta, - tikai mans viedoklis) es uzskatu, ka tie 50 .. 80 gadi uz šīs zemes ir labākā dāvana par visām iespējamajām.

[tuk]

Kas zin, kas zin..., tas tā primitīvi..., tā Tu uzskati...
Es esmu reizēm domājusi, kāda suņa pēc,un kāda tam visam jēga..., ja nu vien par dzīves jēgu neuzskata bezjēgas vairošanos.