Matērijas un enerģijas mijiedarbība patiesībā ir tik ļoti neizskaidrojama, ka mūsu fiziskā būtība, kas apveltīta ar tādu enerģētisko fenomenu kā prāts, pat pie vislabākās gribas nespēj izprast pat pašus eksistences pamatus, kur nu vēl runāt par detaļām. Lai cik mēs neizvirzītu teorijas, tās vienlaikus šķiet gan patiesas, gan absurdas. Šķirtne starp it kā fizisko pasauli un enerģijas izplatījumu pastāv un vienlaikus nepastāv. Jēgas meklējumi ir bezcerīgi. Paliek ticība. Ticība kaut kam, pie kam katrs savu ticību izjūt citādi. Dīvaini, bet zaudējot kādu no fiziskās vides, enerģētiski ar viņu joprojām jūties saistīts, bet tad sevi jāpieķer pie domas, ka fiziski tomēr nav kam vairs piezvanīt un parunāt.
