Tradīcijas

[Zigfrids]

Riktīga darbaudzināšana     vai piespiedu verdzība?

Galvenais jautājiens te ir par to, ka, no vienas puses, sīčiem ir jāsaprot, ka, dzīvojot mājā (kur katram gandrīz ir sava atsevišķa istaba), ir jāstrādā. No otras puses, katram ir sava istaba, kurai jābūt kārtībā + vēl daļa no kopējās iekštelpu teritorijas, par ko atbild, bet kas sakops pārējo? Nu, un tad atradām kompromisu - 3 stundas talkošanas katru nedēļu + izpildīti savi tiešie pienākumi un no vecāku puses šajos jautājumos - nekādu pretenziju. Pašiem taču gribas kārtīgā mājā draugus ieaicināt.

[ragana]

Svētdienas vakariņas. Gatavoju, protams, es. Toties bērni atliek visas svarīgās darīšanas, lai ierastos.
Ziemassvētki. Ja visiem nesanāk tieši īstajā vakarā, tad nākamajā dienā noteikti.
Abiem ar vīru makšķerēšanas braucieni - uz vimbām Salacā, uz zandartiem Usmā vai Puzes ezerā un vēl šur tur.

[reno]

Par tām svētdienas maltītēm pie mammas.
Es gribētu redzēt kādu ierakstu -"cik brīnišķīgi, ka mums katru svētdienu jāatliek savas lietas un jābrauc uz pusdienām pie sievas/vīra mammas.

Drīzāk tas skan droši vien tā: ...jo citādi viņa būs bēdīga un apvainosies"

No offence, varbūt jums tas ir pavisam citādi, bet vai tiešām var gribēt katru svētdienu gatavot vai katru svētdienu braukt ciemos.

Zinu ģimeni, kuras izjukšanā viens no iemesliem zināmā mērā bija arī šīs svinīgās pusdienas pie vīra mammas katru svētdienu, dienas vidū

[ragana]

Manējiem nekur nav jābrauc. Var ar čībām pāri pagalmam pāršļūkt.
Bērnu pašu ideja kādā jubilejas sanākšanas reizē.

[Emīlija]

Vēl pasakiet ka uz tām brokastīm mūsmājās es arī spiežu celties, "jo tradīcija"... 
Svētdienas vakars parasti jau nav piekdienas vai sestdienas vakars, kad kaut kas baigi jaatliek...


Pilnīgi saprotu raganu

[Nāra]

Man tas viss liktos piespiedu - gan tas, ka bērniem jānāk, gan tas, ka man būtu jātaisa. Ērti iekārtojušies
šitās obligātās kopā ēšanas jau svētkos gana. Piekrītu Reno. Cik nav dzirdēts, kad visi atviegloti, kad pasaka - dariet savas lietas un, ja gribat un sanāk - laipni gaidīti ar iepriekšēju poieteikšanos

[mellene88]

hehehe..tagad lasu un jau smaidu...
mamma mēnesi atpakalj pārbrauca no laukiem uz pilsētu. tuvāk māsai un lai vieglāk..nu nav tur lapas jāksa un ,dālijas jānovāc ,malka jānes utt.
tagad cik zvanu un parasu kā iet...tik nopūšas...laika neesot nekam pusdienās visi nākot pie viņas, no darba nākot noskrien gar viņu , svētdienās brokastīs atkal pie viņas 
nu tur tā sanāk tīri ģeogrāfiski,ka mammas māja tg starp māsas māju un darbavietām... un tjipa remontus vēl nav pabeiguši, šoto pielabo,kā tad nepabarosi...Tagad smejos... nure lapas kasiiji kad gribēji a galdam jābuut klātam tiklīdz ēdāji klat
visas iesaistītās puses gan sola,ka tas neesot uz ilgu..tikai pagaidām...

p.s ups..par tēmu.... tradīcija ēdam pie vecākiem.
 

[diddly]

kamēr mana mamma bija dzīva-bija viņiem,ar bērnu tradīcijas-5dienās ,pēc skolas viņš paliek pie omes,līdz 7dienas vakaram,visi laimīgi.
tagad-es darbdienās ceļos,taisu brokastis,pavadu ceļā,bet brīvdienās-netraucējiet.
gadskārtu svinības,dzimšanasdienas-ir spēkā,visi gaida,respektē,svinam.
nekas nav akmenī cirsts,viss mainās,bet lielos vilcienos-mums gribas paredzamu lietu kārtību

[Alstere]

Jā, tradīcijas mainās. Uzspiestas tradīcijas ir murgs.
Te dažas no bijušām/esošām tradīcijām.
Kad bērni bija mazi uz Z.sv. vienmēr nelielu ludziņu iestudējām tipa Sarkangalvīte.
Dzimšanas dienās, jubilāram pamostoties,  dāvanas bija pie gultas un pašcepts klinģeris ar degošām svecītēm arī.
Viens no bērniem bija pamanījies piedzimt 31. augustā. 30. augusta vakarā visi kāpām vilcienā un braucām ceļojumā (tajos laikos Maskava, Ļeņingrada...). Pa dienu ekskursija. Vakarā atpakaļ un pa taisno 1. septembrī uz skolu.
Mazbērni pie manis drīkst rekvizēt visu segu un spilvenveidīgo, izjaukt dīvānu un būvēt mājas. Noteikums viens - prombraucot viss ir atkal kārtībā. Izklaides ar mani - muzeji, kino, baseins.
Agrā pavasarī kopā ar viena dēla ģimeni 2 nedēļas uz siltajām zemēm. Pēc 2 nedēļām ar cita dēla ģimeni dienas 10 ar auto pa Eiropu. Un atvaļinājums iztērēts...

[Emīlija]

Šī tēma vaitad bij par uzspiestām tradīcijām ierosināta? Oi. tad laikam ne tur ierakstījos...

[Nāra]

Tu,Em,nekad nezini,ka tas,kas Tev liekas forši,otrai pusei ir uzspiests :-) Diemžēl.  Vai arī ja neizrunā.

[ragana]

Es aizdomājos par to "piespiedu variantu" un nolēmu parunāt ar savējiem, pavaicāt pa tiešo - vai nav apnicis? Vai ir vēlme turpināt? Varbūt retāk - reizi mēnesī? Ziniet, bija vilšanās un pretjautājumi - vai esmu piekususi, varbūt viņi var palīdzēt, varbūt vajag dot naudu?
Beidzās viss ar to, ka pasmējāmies un palikām pie tā, kas bijis. 

[daddy]

Pankūkas pirms eksāmeniem. Laikam jau 4. paaudzē

a tas palīdz sekmīgi nolikt?? kā es pats neiedomājos...

[reno]

paēdis bērns ir mierīgs bērns , saldais ievārījums palīdz domāšanai un vispār vajag mierīgi apsēsties pirms iešanas uz eksāmenu

[daddy]

loģiski un pamatoti