Tradīcijas

[Spārka]

Mums bija šokolādes pirms eksāmeniem, pagaidām gan tikai 2 paaudzēs.

[Broņa]

Kā pirms eksāmena vispār var kaut ko ieēst?

[Spārka]

Šokolāde jau nav nekāda ēšana. Pankūkas man gan neiebarotu, jo, skat. to tēmu par brokastu ieradumiem.

[tuk]

Kā pirms eksāmena vispār var kaut ko ieēst?

Ja gadu nav mācījies, tad toč, nevar, stresiņš un cerība uz veiksmi...

[fiasko]

Tradīcijas jau parasti tādas, kas visiem pa prātam. Diezin vai kāda mamma mēģinātu iebarot pankūkas bērnam pirms eksāmena, ja viņš  neēstu brokastis vai nekad mūžā neēd pankūkas

[kvadra]

Ja par eksāmeniem, tad mēs ar draudzeni pirms eksāmeniem ceriņos cītīgi "laimites" meklējām un pēc laimīgi noliktiem mājupceļā pie kvasa mucas (jā, es vēl tādas piedzīvoju!) pirkām pa lielajam kvasa kausam. 6 kap., ja nemaldos, maksāja 

[Narcise]

Vispār man patīk ģimeniskās tradīcijas, tikai tagadējā jaunatne, vismaz mana atvase, kas ir jau patstāvīgs un dzīvo atsevišķi, ļoti nelabprāt iesaistās to uzturēšanā,  - ģimeniskas pusdienas svētdienās viņu neinteresē, savu dzimšanas vai vārda dienu svinēšanas tāpat, kaut mums tā pieņemts, pašam gatavot arī nepatīk, kaut abi vecāki labprāt gatavo. u.c. atšķirības.  Kaut kā tas ābols patālāk aizkritis no ābeles, vismaz šajā ziņā, bet manām draudzenēm ir līdzīgi, kurām jau lieli bērni.
P.s. Nekad nav bijis utopiskas vēlmes katru svētdienu cerēt uz dēla piedalīšanos ģim.pusdienās, bet šad tad jau nu varēja piedalīties, par spīti savai aizņemtībai, faktiskajai vai piedomātajai. Nu ka ne, -  ne, neviens nevienam neko neuzspiež -lai iztiek ar pelmeņiem. ;d
Tā nu vienīgās tradīcijas pēd.laikā sanāk tikai starp mani un otro pusi, tās tad arī kopjam ar uzviju.   Kopīgi izbraukumi gan pie dabas, gan uz vasarnīcu, kopīgi kultūras pasākumi, kopīgas maltītes darbdienu vakaros un brīvdienās, savu jubileju atzīmēšana un svētku svinēšana, kā arī mazie pārsteigumi.

[dille]

Viss mainās uz patīkamo pusi, kad bērni nodibina savas ģimenes
Gan paši piesakās uz svētku kopīgu svinēšanu, gan kopā ceļojam, gan reizēm pie dabas.

[Broņa]

Vispār man patīk ģimeniskās tradīcijas, tikai tagadējā jaunatne, vismaz mana atvase, kas ir jau patstāvīgs un dzīvo atsevišķi, ļoti nelabprāt iesaistās to uzturēšanā,  - ģimeniskas pusdienas svētdienās viņu neinteresē, savu dzimšanas vai vārda dienu svinēšanas tāpat, kaut mums tā pieņemts, pašam gatavot arī nepatīk, kaut abi vecāki labprāt gatavo. u.c. atšķirības.  Kaut kā tas ābols patālāk aizkritis no ābeles, vismaz šajā ziņā, bet manām draudzenēm ir līdzīgi, kurām jau lieli bērni.
P.s. Nekad nav bijis utopiskas vēlmes katru svētdienu cerēt uz dēla piedalīšanos ģim.pusdienās, bet šad tad jau nu varēja piedalīties, par spīti savai aizņemtībai, faktiskajai vai piedomātajai. Nu ka ne, -  ne, neviens nevienam neko neuzspiež -lai iztiek ar pelmeņiem. ;d
Tā nu vienīgās tradīcijas pēd.laikā sanāk tikai starp mani un otro pusi, tās tad arī kopjam ar uzviju.   Kopīgi izbraukumi gan pie dabas, gan uz vasarnīcu, kopīgi kultūras pasākumi, kopīgas maltītes darbdienu vakaros un brīvdienās, savu jubileju atzīmēšana un svētku svinēšana, kā arī mazie pārsteigumi.

Šīs jau nav nekādas tradīcijas, bet dzīve parastā.