Šī rīta stāsts:
Pēc rīta aktivitātēm (vingrošana, duša) mierīgi un meditatīvi virtuvē baudu kafiju. Pēkšņi atskan izmisis vīrieša bļāviens, tāds no sirds un dvēseles dziļumiem.Man gandrīz krūze no rokām izveļas un sirds saskrien kaklā. Skrienu uz istabu, bet pa to laiku bļāviens kļūst arvien izmisušāks. Istabā paveras aina - vīrs ar asiņojošu kāju sēž uz gultas malas un auro, netālu trīcošām ķepiņām stāv mana mīlulīte Grēta, snaikstīdama kaklu un mēģinādam saprast šī ļembasta iemeslu.
Izrādās, ka cienkungs, saldi aizmidzis, sakustinājis zem segas kāju īkšķus. Manai lielajai medniecei to tik vajag, tasir kā taures sauciens medību suņiem.

Veikls ķepas vēziens zem segas un mana mince paliek ar nagiem karājamies vīra kājas īkšķī pie naga. No bļāviena pārbijusies, mēģina tikt prom, bet nagi iedūrušies labi dziļi, tā nu karājas, raustīdamās kā vimba pie āķa. Tās sāpes varu tikai iedomāties.
Nākamās 10 minūtes mēģināju nogludināt šito šmuci ģimenē - bija jāpielieto dezinfekcijas līdzekli, apsēju un mierinošus vārdus abiem. Pa to laiku skanēja teksti, ka "mūsu mājās nav vajadzīgs šitāds kaķis", bet redzēdams manu sejas izteiksmi, cienkungs papildināja teikto ar "neapgrieztiem nagiem".