Piecdien sanāca Mammukaķi vest pie veta - tāda cilvēciska liksta - sirds mazspēja. Trīs dienas dabūja trūkties nabaga kaķdibens, tagad štopējam tabletes. Bet vismaz atžirdzis.
Papildus stāsts - vets izrādījās mana bērnības rotaļubiedrene. Labākais, ka abas atcerējāmies visu līdz sīkumam. Dīvaina padarīšana ir cilvēka atmiņa, liekās, ka sen visam būtu jābūt aizmirstam, bet nē - vārdi, uzvārdi, citi sētas dauzoņas, visus atcerējāmies.