Parādījies melns kaimiņš (cerams, ka kaimiņš, ne izmests) - savējā šņāc un pūš. Šunelis tēlo mājas sargu. Melnajam, izskatās, ne silts, ne auksts. Apsmirdinājis durvis, saimniecības ēku, auto arī laikam ticis.
Parasti savējā kaķene, pašpuika, visus svešos sparīgi aizdzinusi prom, šņākdama, krākdama, un, ja vēl šunelis piebalsoja, tad svešajiem kājas pār pleciem.
