Iespējams, jo manā rajonā tādu kaķu nav, vai arī ja ir, to neviens nezina, jo mazums no privātmājas aizgājis citu sētu apgaitā. Pieņemu, ka pie vainas ir tas, ka neviens nav ierīkojis kolektīvās barotavas. ceļa malās neviens nemētājas, bet, ja mētājas, tad jau tādā stadijā, ka pilnīgi redzams, kas šam iekšā bijis.
Jā, esmu necilvēks, ka mani nevelk noņemties ar kritušo kareivju atlieku savākšanu, stāšanos pie katra spalvu vīkšķa pārbaudīt vai elpo vai neelpo un mesties glābšanas misijā.
Oi un atceros baaciena izmisuma saucienu, ka augšējie kai'miņi baroja miskastkaķus pa tiešo no loga metot zivis un citu paŗtiku, ka spuses nonāca uz viņa palodzes, smirdēja zem loga pūstot un vēl kaķu smakas esamību. Piedodiet, bet tas nav normāli.
Bet vienu šosejvidū atrastu neriktīgu, dubļainu, aklu, knapi ejošu suņu opi savācām pa ceļam braucot un aizvedām uz laukiem, kur ģim. loceklis ir vetārsts. Smuki un klusi aizmidzināja un mežmalā arī noraka. Viss. Nebija pat doma, ka vest mājās, ārstēt un auklēties.
