Autors Tēma: Galvasmežģis  (Lasīts 59716 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Atslēdzies daddy

Atb: Galvasmežģis
« Atbilde #540 : 2024. gada 09. decembris, 12:10:30 »
saliekot kopā Spārkas aprēķinus ar Astes piesaukto tabuli, rādās, ka tas būs Ungārijas Brūnais vai Vīnes Alpu zilais :D :) 


...man personīgi atklājums no šī vingrinājuma, ka G mainās atkarībā no ģegrāfiskās vietas... ķip kad par Arktiku ar krieviem karosim, tas raķešu trajektorijās būs jāņem vērā!!  :talking:

Atslēdzies Luīze

Atb: Galvasmežģis
« Atbilde #541 : 2024. gada 09. decembris, 12:56:59 »
Ja vien tā bedre nav spoži izgaismota, tad lācis būs tumšā krāsā, ja vispār kāds sapratīs, ka tas ir lācis... :)

Atslēdzies Spārka

Atb: Galvasmežģis
« Atbilde #542 : 2024. gada 09. decembris, 14:40:19 »
Mākslīgie intelekti viens saka, ka mērenā klimata josla, otrs, ka polārā. Uzticies nu.
Risinātāji ar miesu un asinīm lielākoties sliecas uz brūno lāci un vidējiem platuma grādiem, gaisa pretestību neņemot vērā :)
« Pēdējās izmaiņas: 2024. gada 09. decembris, 14:51:27 no Spārka »

Atslēdzies Trix

Atb: Galvasmežģis
« Atbilde #543 : 2024. gada 09. decembris, 15:20:59 »
Iznāk 9,8085 m/s^2. Nav polārais.

Nu tad oriģinālā krāsa nav nosakāma, jo vienīgi polārais ir savos platuma grados unikāls, pārējie pārklājas.

(Bāc, kāds man slinkums meklēt risinājumu un formulas...)
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies Trix

Atb: Galvasmežģis
« Atbilde #544 : 2024. gada 09. decembris, 15:29:17 »
Ja vien tā bedre nav spoži izgaismota...

Aha, atcerējos karikatūru, kur pie dziļas, izmūrētas bedres ar lielu lukturi apakšā, malas stāv divi. Pasūtītājs kliedz – ko jūs te esat uzbūvējuši???!!!
Būvnieks (turēdams bākas rasējumu otrādi) – ko pasūtījāt, to uzbūvējām!!!
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies Raimonds1

Atb: Galvasmežģis
« Atbilde #545 : 2024. gada 09. decembris, 16:04:28 »
https://en.wikipedia.org/wiki/Indian_Ocean_Geoid_LowThe Indian Ocean Geoid Low (IOGL)  ir gravitācijas anomālija Indijas okeānā. Apļveida apgabals Zemes ģeoīdā, kas atrodas tieši uz dienvidiem no Indijas pussalas, ir Zemes lielākā gravitācijas anomālija. Tas veido jūras līmeņa padziļinājumu, kura platība ir aptuveni 3 miljoni km2 (1,2 miljoni kvadrātjūdzes), kas ir gandrīz pašas Indijas lielums. To 1948. gadā atklāja nīderlandiešu ģeofiziķis Fēlikss Andriss Venings Meiness kuģa gravitācijas izpētes rezultātā, un tas lielākoties palika noslēpums līdz 2023. gada maijam, kad vājā lokālā gravitācija tika empīriski izskaidrota, izmantojot datorsimulācijas un seismiskos datus.
Atrašanās vieta, īpašības un veidošanās Gravitācijas anomālija jeb "gravitācijas caurums" ir centrēta uz dienvidrietumiem no Šrilankas un Kanjakumari, kontinentālās Indijas galējā dienvidu gala, un uz austrumiem no Āfrikas raga. Vājākas vietējās gravitācijas dēļ jūras līmenis IOGL būtu līdz 106 metriem (348 pēdas) zemāks nekā globālais vidējais jūras līmenis (references elipsoīds), ja ne tikai neliela ietekme, piemēram, plūdmaiņas un straumes Indijas okeānā.
https://edition.cnn.com/2023/07/24/world/gravity-hole-geoid-low-indian-ocean-scn/index.html
https://www.facebook.com/watch/?v=1206678383335771

Atslēdzies Spārka

Atb: Galvasmežģis
« Atbilde #546 : 2024. gada 09. decembris, 16:10:08 »
Viena domu gaita, iespējams, oriģinālā:
 Lācis iekļuvis 19,617 metrus dziļās lamatās. Viņa kritiena laiks bija tikai 2 sekundes. Kādā krāsā bija šis lācis? A. Baltais (polārlācis) B. Brūns C. Melns D. Melnbrūns, Malajiešu lācis E. Pelēkais lācis Risinājums: Izmantojot klasisko vienādojumu s=gt2/2, var viegli aprēķināt, ka g = 9,8085 m/s2. Daudzi cilvēki apgalvo, ka tas ir paātrinājums, ko izraisa gravitācija pie poliem. Viņi kļūdās. g Ziemeļpolā ir 9,832, kas ir daudz lielāks par mūsu vērtību. Pat pie ekvatora g jau ir 9,780. Paskatījos tabulas vērtības un redzēju, ka šis konkrētais g atbilst 44o platuma grādiem. Dienvidu puslodē lāču nav. Tātad, mēs zinām, ka atrašanās vieta ir 44o ziemeļu platuma. Problēmas paziņojumā teikts, ka lācis iekrita slazdā un tas bija pietiekami liels , lai viņu turētu. Uz sauszemes maz dzīvnieku ir lielāki par lāci. Tādējādi ar pārliecību varam teikt, ka slazds tika izstrādāts tieši lāčiem. Turklāt, tā kā lamatas atradās uz sauszemes, varam būt droši, ka tas bija sauszemes lācis, kuram ir slikta redze un kurš slazdus viegli nepamana. Šajā brīdī ir jēga tikai B un C. Lai varētu izveidot 19,617 m bedri, augsnei jābūt pietiekami mīkstai. Brūnie lāči parasti atrodas augstu augstuma reģionos. Tie ir mežonīgi, un to medīšanas risks ir liels. Turklāt tie nav tik vērtīgi, jo no melnajiem lāčiem iegūst lāču ķepas un žulti. Vietas, kur dzīvo divu veidu lāči, nepārklājas. Tādējādi atbildei vajadzētu būt C.

Atslēdzies Aste Risks

Atb: Galvasmežģis
« Atbilde #547 : 2024. gada 09. decembris, 17:30:09 »
nu pag, ar paātrinājumu 9,8085 šis kritīs vakuumā,  gaisa vidē šis kritīs drusku lēnāk , kas nozīmē ka g jābūt lielākam lai izkompensētu gaisa pretestību :)

Atslēdzies daddy

Atb: Galvasmežģis
« Atbilde #548 : 2024. gada 09. decembris, 17:43:37 »
Viena domu gaita, iespējams, oriģinālā:
 Lācis iekļuvis 19,617 metrus dziļās lamatās. Viņa kritiena laiks bija tikai 2 sekundes. Kādā krāsā bija šis lācis? A. Baltais (polārlācis) B. Brūns C. Melns D. Melnbrūns, Malajiešu lācis E. Pelēkais lācis Risinājums: Izmantojot klasisko vienādojumu s=gt2/2, var viegli aprēķināt, ka g = 9,8085 m/s2. Daudzi cilvēki apgalvo, ka tas ir paātrinājums, ko izraisa gravitācija pie poliem. Viņi kļūdās. g Ziemeļpolā ir 9,832, kas ir daudz lielāks par mūsu vērtību. Pat pie ekvatora g jau ir 9,780. Paskatījos tabulas vērtības un redzēju, ka šis konkrētais g atbilst 44o platuma grādiem. Dienvidu puslodē lāču nav. Tātad, mēs zinām, ka atrašanās vieta ir 44o ziemeļu platuma. Problēmas paziņojumā teikts, ka lācis iekrita slazdā un tas bija pietiekami liels , lai viņu turētu. Uz sauszemes maz dzīvnieku ir lielāki par lāci. Tādējādi ar pārliecību varam teikt, ka slazds tika izstrādāts tieši lāčiem. Turklāt, tā kā lamatas atradās uz sauszemes, varam būt droši, ka tas bija sauszemes lācis, kuram ir slikta redze un kurš slazdus viegli nepamana. Šajā brīdī ir jēga tikai B un C. Lai varētu izveidot 19,617 m bedri, augsnei jābūt pietiekami mīkstai. Brūnie lāči parasti atrodas augstu augstuma reģionos. Tie ir mežonīgi, un to medīšanas risks ir liels. Turklāt tie nav tik vērtīgi, jo no melnajiem lāčiem iegūst lāču ķepas un žulti. Vietas, kur dzīvo divu veidu lāči, nepārklājas. Tādējādi atbildei vajadzētu būt C.


Labs!  44 ZPL ir ~Atēnas, tur lāču po žizņi nav bijis. Paliek Amerika vai Āzija.  Njā melnais, vai PANDA :)

Atslēdzies Spārka

Atb: Galvasmežģis
« Atbilde #549 : 2024. gada 09. decembris, 17:46:54 »
Pēc citas versijas laikam bija 47, es negribu tās Smitsona tabulas meklēt :mrgr:
Aste, es pieņemu skaidrojumu, ka pretestība ir tik maza, ka var droši ignorēt.

Atslēdzies Aste Risks

Atb: Galvasmežģis
« Atbilde #550 : 2024. gada 09. decembris, 18:00:33 »
70 kmh/h (piezemējoties) nav nemaz tik maza gaisa pretestība, ja vēļ šams krīt horizontāli

Atslēdzies Spārka

Atb: Galvasmežģis
« Atbilde #551 : 2024. gada 09. decembris, 18:04:51 »
Cik tur būs, kādi 0,02% no vidusmēra lāča svara?
Par "horizontāli", tas jau bija sarkasms, ja?
« Pēdējās izmaiņas: 2024. gada 09. decembris, 18:16:08 no Spārka »

Atslēdzies Aste Risks

Atb: Galvasmežģis
« Atbilde #552 : 2024. gada 09. decembris, 18:16:18 »
pieņemsim ka ekvivalentais lāčlaukums a=1m2  ,  =>   pirmsnāves gaisa pretestības spēks = 0,5 * 1,225 * (19,617)2 = 235,7 N => apm 24kg

Atslēdzies Spārka

Atb: Galvasmežģis
« Atbilde #553 : 2024. gada 09. decembris, 18:19:24 »
Beidz ālēties :)
Svaru vajag, ne lāčādas laukumu.)
Un ja nu tomēr vertikāli krita?

Atslēdzies Aste Risks

Atb: Galvasmežģis
« Atbilde #554 : 2024. gada 09. decembris, 18:22:46 »
nu kādi 300 kg droši vien, tad tā gaisa pretestība pie beigām sastādīs kādus 8% t. i. ekvivalentais g būs samazinājies par 8%
tas ka krīt slēgtā zaurumā nevis atklātā vidē gaisa pretestību protams palielina