Daddy atbilde tomēr ir vadīties no iepriekšējo paaudžu pieredzes savas dzimtās ģimenes ietvaros.
Tomēr mūsdienu paaudze ir pirmā, kam ir pieejama informācija, ka var būt arī citi modeļi, un pašam izvēlēties sev piemērotāko. Agrāk pieredzi, par to, kādai jābūt ģimenei vnk mantoja - to, kā bija pašu bērnībā un kā darīja un bija pieņemts vecākiem, to atkārtoja. Arī tad, aj vecāku ģimenes nebija, ne labas, ne psiholoģiski veselīgas u.t.t. - tā vnk bija vienīgā pieredze. Retos gadījumos gudrākie kkur izceļojās, izciemojās vai izlēma vnk darīt pretēji saviem vecākiem.
Svarīgāk par visu taču bija, ko teiks kaimiņi un kā tas izskatīsies - t.i. pārspīlēti pakļauties "sabiedrības normām". A tagad kaimiņus pat nepazīstam - ja viņi apsprāgtu, būtu pilnīgi poooo, ok, līdz kamēr smaka nesāktu traucēt...
Jā, patriarhātā sieviete biaj neaizsargātāka. Tagad sievietes arī strādā, pelna, vin''am pieder īpašumi, nu jau pašas arī spēj vadīt auto, t.i. pārvietoties, kur pašas vēlas u.t.t.
Daudzas lietas, kas agrāk bija nepieciešamība, de facto vairs nav.
un ir plašākas izvēles iespējas un pieejama info.
Līdz ar to, loģiski, ka vēlme (vajadzības nav) pēc ierobežojošiem faktoriem mazinās.
OK, love līdz ausīm varētu būt izņēmums...
Vēl ir tas populārais škiršanās izteiciens, ka mēs vnk attīstamies dažādos tempos un pēc kāda laiciņa katrs esam citā līmenī. Te atkal pie vainas ārpasaule un visa kā pieejamība un kā to izmanto.
Agrāk, kad abi attīstīja 1 lauku saimniecību, bija vienkāršāk, jo attīstāmais objekts kopīgs. Tagad katram sava karjera un hobiji (ok, vrb kkas pārklājas).
