ja Tu gadiem darbā būtu ēdusi aukstus cīsiņus, tad ideja, ka viņus var uzkarsēt, palaižot cauri strāvu, ir vesela eurēka
tāpat krāna ūdens ir tikai ūdens, bet karsta tēja jau ir dzēriens
nu ja, to arī saku, ka cita paaudze laikam. Visās darba vietās ir bijis venden aparāts(auksts / karsts), ja ne kafijas automāts, tad vismaz elektriskā tējkanna un mikroviļņu krāsns...
Arī studējot, auditorijās drīzāk bija karsti (pārpildītas), nekā auksti. Pagrabstāvā ēdnīca. Ja tā neapmierina, tad apkārtnē vēl n-tās ēstuves, sooo, nav bijusi ne vajadzība, ne interese. Teorētiski nostāsti dzirdēti, bet praksē mēģināts nav.
Mūsdienā pat, ja darbavieta būtu skopa, tad lētā gala el.tējkanna maksā ap 10nieku...
OK, kvadra, kad mēģināsi ar naglām un grafītu, nofilmē kaut ar telefonu un ieliec te, lai man nav grīda jābojā (tas caurumiņš grīdā galīgi vairs neuzrunā, ja pašai pieder un būs jāremontē tā grīda)...
Par eksperimentētāja garu: man Straumes kafijas dzirnaviņas, kad uz atklāta vada (kāds to kkad laikam pie tostera vai kafijautomāta piegrūdis) tika pile ūdens, sāka sprakšķēt, smirdēt pēc degoša vada un galu galā izsita korķi. Risinājums? - nopirku jaunas: kkādu ķīniešu sū** ar 2 gadu garantiju. Kādam fanam amatierim tās straumes dz. nevajag - pieņemu, ka vaina ir tikai vadā, ja kkas pie tā blīkšķa nenotika arī ar motoru?
Un jā, vnk turpināju malt, arī kamēr sprakšķēja un smirdēja, jo gribējās kafiju, nevis risināt dzirnaviņu problēmu...