Pēdējās divas epizodes kaut kā likušas man sākt domāt, vai mana komunikācija ar ģim.ārstu ir OK, vai tomēr kaut kas jāmaina. Pirmā epizode nedaudz senāka - sūdzējos par sāpēm vēderā. Nosūtīja mani uz FGS un izrakstīja zāles. FGS neko neatklāja, zāles nepalīdzēja. Ģim.ārste vizītē vnk pateica, ka FGS viss OK, tātad man nekas nekaiš. Ja es gribu spēcīgākas zāles, lai eju pie gastroenterologa. Nevis, ka man būtu obligāti jāiet, bet ja nu ļoti gribu kaut ko šķetināt tālāk, lai eju. Aizgāju, ārsts bija pārsteigts, ka FGS bija vienīgā analīze, ko ģim.ārsts nozīmēja. Taisīju čupu ar citām analīzēm, tika atrasta vaina, viss izārstēts. Otra epizode ļoti nesena - saaukstēšanās ieilga. Aizgāju pie ģim.ārsta. Izstāstīju simptomus, ieskatījās kaklā un nosecināja, ka ir haimorīts. OK, var jau būt, ka to arī tā konstatē. Nekādas analīzes, nekas cits. Atvēra lapu un pateica, lai zvanu, kad vajag noslēgt. T.i., pat nevajag iet atrādīties.
Neesmu baigā slimotāja, nav pārāk bieži nācies saskarties ar ārstiem, līdz ar to nezinu kā būtu jābūt. Tas viss ir OK, tā tam jābūt? Vai tomēr nē? Kā norit jūsu sadarbība ar ģim.ārstu?
