Atlaist Saeimu, kamēr nav ko likt vietā, nav pilnīgi nekādas jēgas. Kaut kur lasīju aprēķinus, cik miljonus mums izmaksās nekā nemainīšana - esošo atlaišana un to pašu ievēlēšana no jauna. Summa bija virs 10 miljoniem eiro.
Vietā mums nav ko likt. Kaimiņš ar savu varzu? 2 gadu laikā, kopš Kaimiņš deldē bikses Saeimā, ko vēl, izņemot citu gulētāju filmēšanu, viņš ir paveicis? Neko! Staigā, filmē, postē soctīklos un tādā veidā novērš uzmanību no tā, ka pats neko nav darījis.
Nesen vienā no FB slēgtajām grupām, kurās apgrozos, uzradās entuziasts uz valsts mainīšanu uz labo pusi. Partiju nedibina, politikā neies, grib lielāku varu tautai un parakstus vāc par to. Viņam ir vesela stratēģija, kā tas plāno strādāt, turklāt, visu viņš spēj pamatot, kā tas strādās un kāpēc. Cik var saprast, tad dara to nebūt ne pirmo reizi, bet problēma esot tieši tautas atsaucībā, nekad viņš tos parakstus nesalasot, cik vajag. Eksperimentālā kārtā mēģināju savus draugus, paziņas un kolēģus aģitēt, lai paraksta to viņa likumprojektu un sapratu, ka puisim taisnība - nav atsaucības no tautas. Ir visādas atrunas, ka tikai nebūtu jāparaksta kaut ko, kas reāli kaut ko mainītu. Visi gaida, kad kaut ko darīs kāds cits. Te nu mēs esam - atlaist Saeimu (lai vietā ievēlētu tos pašus) mēs esam gatavi kaut rīt, bet ar to arī beidzas. Pēdējā laikā mani diezgan nodarbina tā aktīvista jautājums, ko viņš visiem uzdod - "Ko Tu esi darījis, lai Tava valsts būtu labāka?" Līdz šim brīdim, jāatzīstas, es arī nebiju darījusi neko vairāk, kā apzinīgi gājusi uz vēlēšanām un referendumiem balsot un pat aizdomājusies nebiju, ka vēl kaut ko vispār var darīt.