Bērna naidošana.

[Maruu]

Tieši otrādāk tēvs bērnu grib satikt un satiek, kopā priecājās un viss pārējais, kas bērnam nepieciešams. Tikai laikam ejot bērna un tēva attiecības kļūst savādākas - dzirdams no bērna tēvu nē, negribu u tt. un tas ir tieši tad kad tēvs ņem bērnu pie sevis. Arī kopā pavadot laiku no bērna dzirdami noraidoši izteicieni par lietām kurām pirmstam kopā baudīti prieki. Kā jūs lūdzu izskaidrosat šo?

Es izcēlu to, kas ir galvenais. Man izskatās, ka tētuks nevar pieņemt, ka bērns aug un viņa intereses mainās un viņš vairs ar tādu sajūsmu neuztver to, kas agrāk ļoti iepriecināja. Bet bērnu tas garlaiko. Ja tiekas regulāri, tā atšvešināšanās nav tik liela, nepatiku no bērna puses izraisa tieši tas, ka viņš jau pats jūtas paaudzies, sāk interesēties par "pieaugušo lietām" (Šī termina uztvere dažādos vecumos ir dažāda), bet tētis stūķē atpakaļ šūpuļzirdziņā. Bērns, ja saprot, ka tēvs viņu pat nedzird, kad viņam saka, ka ir jau citas intereses, par to var pat apvainoties, vienkārši iespītēties un atteikties ar tēvu tikties - bez kādas kūdīšanas no mātes puses. Māte tajā situācijā maz ko var ietekmēt.

[Raimonds1]

Tieši otrādāk tēvs bērnu grib satikt un satiek, kopā priecājās un viss pārējais, kas bērnam nepieciešams. Tikai laikam ejot bērna un tēva attiecības kļūst savādākas - dzirdams no bērna tēvu nē, negribu u tt. un tas ir tieši tad kad tēvs ņem bērnu pie sevis. Arī kopā pavadot laiku no bērna dzirdami noraidoši izteicieni par lietām kurām pirmstam kopā baudīti prieki. Kā jūs lūdzu izskaidrosat šo?

Nezinu, man izskatās pēc bērna psiholoģiskas apstrādes, ka tas, par ko bērns sajūsmināts stāstīja mātei, nemaz tik lielisks nav un ja to noliegs, dabūs kaut ko labu vietā.
Ja tas ir tā, vecākam iesaku pagaidīt, kamēr bērns paliek gudrāks, pašreiz tur neko nevar darīt, bērns ir par jaunu, par dumju un pāŗāk atkarīgs un ietekmējams.

[Maruu]

Nezinu, man izskatās pēc bērna psiholoģiskas apstrādes, ka tas, par ko bērns sajūsmināts stāstīja mātei, nemaz tik lielisks nav un ja to noliegs, dabūs kaut ko labu vietā.
Ja tas ir tā, vecākam iesaku pagaidīt, kamēr bērns paliek gudrāks, pašreiz tur neko nevar darīt, bērns ir par jaunu, par dumju un pāŗāk atkarīgs un ietekmējams.

Jā, tāds variants arī var būt.
Vismaz no man zināmajiem šķirtajiem pāriem, mammas neko tādu nedara, jo tā viņām ir vismaz pāris brīvas dienas mēnesī - kamēr bērns pie tēva, taču ir manīti manis minētie gadījumi - 9 gadus vecs bērns atsakās braukt pie tēva, jo tēvs uzskata, ka tam puikam joprojām Lego ir visa dzīve, kas nebūt tā nav. Tad ir 7 gadus veca meitene, kura negrib pie tēva, jo brīvdienas jāpavada spēlējoties ar lellēm, kuras viņai sen vairs nav aktuālas un skatoties multenes, kas viņai patika, kad viņa bija 3-4 gadus veca. Vēl ir viens 9gadnieks, kas atteicās braukt pie tēva, kad pamanīja, ka tēvam mājās ir alkohola pudele. Pats nolēma, ka tas nozīmē, ka tēvs ir alkoholiķis un skaidrošana, ka viena pudele neko nenozīmē, iet kā pret sienu. Visiem šiem mātes var lūgties, lai pie tēviem brauc, lai var dabūt sev brīvu brīdi, bet bērni paši ir kategoriski pret. Nesaku, ka tādu gadījumu nav vispār, bet mūsdienās tie vairs nav tik izteikti, kā bija laikos, kad pati biju maziņa un klasesbiedrus vecāki apbēra ar dāvanām un izklaidēm, mēģinot pierādīt, kurš labāks.
Tā, ka viennozīmīgi teikt, ka bērns no tēva atsakās tikai smadzeņu skalošanas rezultātā, arī nevar. Turklāt, mēs nezinām, cik vecs bērns - jo mazāks, jo lielāka iespēja, ka tiešām māte kaut ko sastāstījusi. 

[Raimonds1]

Tad jau mums nav par ko strīdēties, jo es iebilstu pret mainstrīma domāšanu, ka, ja vairākumā gadījumu ir tā, tad arī šajā atsevišķajā gadījumā arī ir tā. Visādi var būt.

Kas attiecas uz Kalnozolu, tad tas, ka džeks publiski risina savu situāciju daudziem var likties smieklīgi un nepieņemami, bet šeit atkal ir tāda problēma, ka sabiedrība akceptē sievieti, kas cīnās par tiesībām, bet džeku - pārsvarā neakceptē vis. Cik veikli tas viņam sanāk - ir cits jautājums.

[99999]

Bērnam ir 3 gadi.

[Maruu]

Bērnam ir 3 gadi.

Nu, tur gan manma var būt piestrādājusi, gan tomēr paša tēva vaina. Ja bērns ikdienā ir pie mātes, bet tēvs atbrauc 2x mēnesī, ir svarīgi arī kā tēvs pret māti izturas. Ja tēvs pret māti izturas slikti, bērnam rodas iespaids, ka tēvs ir drauds arī viņam un tādēļ tēvu atstumj.

[Broņa]

Man gan liekas otrādi. Tādā vecumā bērns neprot izlikties. Ja patīk kaut kas, tad patīk. Ja ne, tad ne.

[Maruu]

Man gan liekas otrādi. Tādā vecumā bērns neprot izlikties. Ja patīk kaut kas, tad patīk. Ja ne, tad ne.

Iebiedēt, ka tētis slikts jau var.

[daddy]

Man gan liekas otrādi. Tādā vecumā bērns neprot izlikties. Ja patīk kaut kas, tad patīk. Ja ne, tad ne.

3 gadu vecumā bērns:
a)ir visa nolieguma vecumā, uz jebkuru jautājumu, ierosinājumu saka nē, NĒ! paglupāks tēvs var iedomāties, ka to māte samācījusi, lai gan tā nav
b)mācās manipulēt un panākt sev vēlamo...reizēm primitīvi - veikalā krītot zemē un brēcot, citreiz jau izsmalcinātāk

neviens nekad nav solījis, ka bērnu audzināšana būs vienkārša! izbaudiet un mācieties risināt! tīņu vecumā tas viss nāks atpakaļ vēlreiz!

[dille]

Tieši tā, šai vecumā bērns gandrīz uz katru jautājumu atbild (pat uz to, ko ļoti grib), atbild - "NĒ-jā" (reizēm reāli smieklīgi).

Piekrītu Maruu, man zināmajās ģimenēs, kur vecāki šķīrušies, mātes patiesi ir priecīgas par nelielu atelpu, kad tēvi paņem bērnus uz kādu dienu pie sevis un ir iespēja kaut pie friziera aiziet, tāpat atpūsties, vai ar draudzenēm kur pasēdēt.

Ja bērns ir tik maziņš un kautrīgāks pēc dabas, viņš atsvešinās no cilvēkiem, ar kuriem nav kopā ikdienā, tur tiešām ir ļoti svarīgi, kā bijušais vīrs pats izturas pret šķirto sievu.
 

[Mao]

Tētim neskatoties ne uz ko jāaudzina personība, cik var un ar piemēru. Jālasa grāmatas, jāceļo kopā, jārāda nebūšanas un jāapspriež tās. Ja izaugs personība - tad viss pats saliksies, un tēvs nepaliks bez silta piena glāzes vecumā. A ja aug melīga pļurza un vairs neietekmējas - lai iet diriģēt, mātei būs ellīte vecumdienās.

[dille]

Mao - pirmos teikumus sapratu un piekrītu.
Bet pēdējo nemaz nesapratu, lūdzu no šīs vietas nedaudz skaidrāk.

[Raimonds1]

Mao laikam mēģina pateikt, ka var gadīties, ka māte dabūs savas audzināšanas sekas izjust pati.

Sveiki, vai kāds var lūdzu palīdzēt ar padomu, kurp griezties ja viens no vecākiem naido bērnu pret otru no vecākiem. Runa iet par šķirtu ğimeni?? Paldies.

Tieši otrādāk tēvs bērnu grib satikt un satiek, kopā priecājās un viss pārējais, kas bērnam nepieciešams. Tikai laikam ejot bērna un tēva attiecības kļūst savādākas - dzirdams no bērna tēvu nē, negribu u tt. un tas ir tieši tad kad tēvs ņem bērnu pie sevis. Arī kopā pavadot laiku no bērna dzirdami noraidoši izteicieni par lietām kurām pirmstam kopā baudīti prieki. Kā jūs lūdzu izskaidrosat šo?

Nezinu, man izskatās pēc bērna psiholoģiskas apstrādes, ka tas, par ko bērns sajūsmināts stāstīja mātei, nemaz tik lielisks nav un ja to noliegs, dabūs kaut ko labu vietā.
Ja tas ir tā, vecākam iesaku pagaidīt, kamēr bērns paliek gudrāks, pašreiz tur neko nevar darīt, bērns ir par jaunu, par dumju un pāŗāk atkarīgs un ietekmējams.

Bērnam ir 3 gadi.

Man gan liekas otrādi. Tādā vecumā bērns neprot izlikties. Ja patīk kaut kas, tad patīk. Ja ne, tad ne.

Labi, ka vispār pateici vecumu. No otras puses - ja būtu pateicis sākumā, nebūtu izteiktas dažas domas, kas tagad jau veido svarīgāku tēmu par Tavējo. Cik par cik vecāki ietekmē un manipulē ar bērnu. Ko pieņem sabiedrība un ko ne.

[reno]

Daddy visu pateica -3 gadi -tāds vecums, sāk izmēģināt  un pārbaudīt robežas un apgūst manipulāciju. Mamma sirdī jūtas glaimota, ka sīkais it kā negrib pie tēva, bērns to jūt un mazliet piespēlē. Gan jau mammai arī būtu ko teikt -"bērns pavada dažas dienas ar tēvu un atgriežas pilnīgi sabojāts" utt.
Tā kā -tāda ir dzīve

[Mao]

Mao - pirmos teikumus sapratu un piekrītu.
Bet pēdējo nemaz nesapratu, lūdzu no šīs vietas nedaudz skaidrāk.

Tēvam ir jārēķinās, ka var gadīties, ka viņš vairs nespēs paciest "daaudzināta idiota/es" klātbūtni un principā šī bērna viņam nebūs.