Es vienkārši, nu kā vienmēr, izskatu viskritiskāko variantu.
tā ir zinātniska pieeja - izskatīt robežgadījumus (labāko un sliktāko) un tad pieņemt, ka konkrētais gadījums ir kaut kur pa vidu
vienīgā nelaime ir tā, ka garīgās lietās, pie kurām pieder arī mīlestība, materiālie principi nedarbojas. Piem. ja sadala materiālu lietu, tās paliek mazāk (gan skaidas saproties, gan daļa vienmēr ir mazāka par visu). savukārt daloties ar mīlestību, uzmanību, tās kopumā paliek vairāk...
tāpat arī ar naidu, nenovīdību... nu kaut kā tā...
tāpēc te skaidri jānodala vēlme "iezāģēt" riebīgajam bijušajam (mani bērns mīl vairāk par Tevi, maita!), no vēlmes būt kopā ar savu bērnu (daļu no sevis!), mīlēt to!!
Mēs taču mīlam sevi, savu ķermeni, rūpējamies par to... arī tad, ja kāda tā daļa nav ideāla... :facepalm: tad kāpēc neveltīt līdzīgu uzmanību savai daļai, kura ir ārpus mūsu ķermeņa - savam bērnam??
vajag ieslēgt pareizo attieksmi un lietas pašas sakārtosies!
