Nu rau to aitu aiz matiem ap stenderi, vecais gads sāk lēnām notīties un jaunais uztīties, jeb runājot alegorijās, pieskati vai maz rubī katra vārda nozīmi (special Z.).
Vieni šauj gaisā dziras, petardes, pašu mājas. Tad kērc, danco, pa burzmai bildina un vēl visādi citādi nesamērīgi neadekvāti iztaisās jo kas? Ā, tas monstrs un brismeklis, likteņu posteklis un brāzmonīgs neģēlis nu ir prom? Tik traki bij, kā nekad, di@sā darbs un materiāls? Jādzīro pa mello, pielaižot daudzkrāsu uguni par teātriem un, pasarg dies - cirkiem!
Citi, možiņ arī pamaina secību, bet principā gāž tos pašus podus uz/ar viesu saturu uz āru jo redzies klāt ir kaut kāds superpuper gads? Nu tik būs? Haļava sekss kā porno un gredzens ar briljantiem? Beidzot, šogad! Poņeslasj babāh un bumburumbumbum!!!
Vēl citas visu laiku tik dod, un dod, un dod, un dod, un dod, un dod visiem un vīram vēl seksu, kādi tur svētki, a kas bērnus audzinās?
Seksa nebūs?
Kā kapēc?
Jāšmorē!
Laimīgu Jauno gadu!
Amen!
