Melnbalts asfalts, melnbaltas dienas, melnbalti cigarešu dūmi televizora gaismā, melnbalts pleķis padomju dzīvokļa griestos, melnbalta domāšana.
Problēmas galvā, problēmas dzīvē, bērnība pavadīta tādā pašā dzīvoklī tikai tagad pasaule lielāka un dzīvoklis mazāks.
Pieņemu, ka tāda ir kaimiņu dzīves realitāte, kuri jau sen pieraduši pie bērnu raudāšanas, jo neies jau risināt citu problēmas, pašam jau pietiek.
Ja man būtu kaimiņi ar nepārtraukti kliedzošiem bērniem aiz sienas, protams, es pieklauvētu un uzprasītu vai viss kārtībā, lai tikai novērtētu kaimiņu situācīju.
Domāju, pamatā ir individuāla cilvēka izvēle, nevis sabiedrības kopējā.