jā..labs jautājums..kāpēc to baltmaizes šķēli pienā mērcētu nevar uzcept šodien? 
patiesībā, esmu par to domājusi...bet nekad neesmu uzcepusi... 
Tāpēc, ka maize nav maize, bet maizes izstrādājums. Iemērkta pienā un uzcepta, kļūst par mazliet apceptu, bet vidū lipīgu šļuru. Man apnika ar maizēm eksperimentēt, lai atrastu, no kā var uzcept pienmaizītes. No pašceptās - daudzmaz, no Kungu maizes ar mokām, no lielākās daļas - nevar. Normālas šķiedras nav.
Bērnībā, pagalmā spējējoties, gājām uz veikalu un pirkām baltmaizi un limonādi. Baltmaize, svaiga, silta, kraukšķīgu garoziņu... Limonāde pret nodoto skvērā savākto alus pudeli...
No bērnības atceros biezpiena pončikus. Ja nebūtu ņemtne ar eļļas podu, taisītu biežāk.
Sakults olas dzeltenums ar cukuru. Ar dakšiņu kults...
Sambuks. Olas baltums ar cukuru un ogām, sakults gandrīz līdz "griez-ar-nazi" stadijai. Ar pienu. Nesen uztaisīju, sapratu, ka "Vecgada pieaugums" nevis nāk straujiem soļiem, bet lec virsū kā cunami.
Kondensētā kafija ar pienu un cukuru no bundžiņas. Varēju izēst ar karoti.
Vārītas kondensētā cukurpiena bundžas - māte šķendējās, bet paretam atļāva [mantu ķēzīt un 2 stundas vārīt! Šausmas!].
Burkāns no dobes, kam vispirms apgrauž ārpusīti, pēc tam saldo serdi.
Reti, bet trāpījās veikalā leduszivis. Vienkārši cepām uz pannas. Jaunajos laikos vienu reizi Sky esmu nopirkusi, vairs nekur neredzu. Žēl. Izcili garšīgas ziemeļjūru zivis, viena asaka pa vidu, nekādu sīko draņķību.
Vēl Cēsīs bija kafejnīca, kur tirgoja "brūnās kūciņas" - ar šokolādes smāķi virsū. Obligāts Cēsu ieēdums. Tās kafejnīcas ārpusi vēl tagad atceros, atrašanās vietu droši vien nespēšu restaurēt.
Biezpiena torte - sastāvā selgas cepumi, biezpiens un marmelāde .... neatceros ne recepti, ne kas vēl bija klāt (iespējams nekas), bet tā bija garšīgākā torte
Ā, šito es sīkajiem uz jubilejām taisu. Ēd un laizās.
