Jautājums - mīkstinātais ŗ

[Spārka]

jūras krupim grāvī grūti...

Tur neviens no r nebūtu jāmīkstina.

[mellene88]

??ja? bet es dzirdu visus mīkstus(ja gribu )

[daddy]

Tur neviens no r nebūtu jāmīkstina.

"Jūŗja" vienmēr ir bijusi mīkstināta

[Mangusts]

Saprotu vietas, kur "ŗ" kļuvis mīksts līdzskaņu mijas dēļ - kas? Modris; kā? Modŗa.

Vai jūras krupja teiciens nebija ātrrunas tekstiņš? Tad ļoti iespējams tur daļa "r" mīkstināma, daļa - nē, jo tad šo teikumu ātri izrunāt ir grūti.

Mani ļoti kaitina pūristi, kuri apgalvo, ka, lūk, bez "ŗ" lielākā daļa izrunā nepareizi ar plato "e", piemēram, vārdu "dzeru". Aplam - ja tur būtu "ŗ", tad sanāktu šaurais "e", ja "r" ir ciets, "e" sanāk plats. Valoda nav jāsamoka, valodā katra skaņa nosaka nākamo pēc principa, kā vieglāk izrunāt.

[Spārka]

Īsumā:

•     vārdos, kas vienskaitļa nominātīvā beidzas ar -š. Tādi latviešu valodā ir četri: kaŗš, gaŗš, vaŗš, kuŗš. Salīdzinājumam var minēt vārdu zaļš. Jāievēro, ka mīkstinājums sastopams visos locījumos un atvasinājumos, izņemot tos atvasinājumus, kur aiz r tūliņ seko i, ī, e, ē, ei vai ie — piemēram, uz kurieni, nevis uz kuŗieni.

•     2. deklinācijas lietvārdos, kas vienskaitļa nominātīvā beidzas ar -ris. Šeit mīksto r lieto vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos — pavasaris — pavasaŗa — pavasaŗi, tāpat kā brālis — brāļa — brāļi.

•     5. deklinācijas lietvārdos, kas vienskaitļa nominātīvā beidzas ar -re. Tajos mīksto r lieto tikai daudzskaitļa ģenitīvā, piemēram, cepure — cepuŗu, tāpat kā stabule — stabuļu.

•     1. konjugācijas darbības vārdos, kas nenoteiksmē beidzas ar -rt un -rties. Šeit mīksto r lieto visās tagadnes formās, izņemot vienskaitļa 2. personu, un no tagadnes celma veidotajās formās, izņemot pavēles izteiksmes 2. personu. Arī šeit noder salīdzinājums, piemēram, ar vārdu smelt. Tāpat kā ir es smeļu, viņš smeļ, mums jāsmeļ, bet tu smel, ir arī es beŗu, viņš beŗ, mums jābeŗ, bet tu ber.

Ja ļoti gribas, var vēl ielāgot tos dažus vārdus, kur latviešu valodas gramatika ŗ neprasa, bet to tomēr dažreiz lieto (tādi kā buŗas, gaŗām, kaŗote un tik plaši pieminētā jūŗa) un dažus svešvalodu īpašvārdus, kuŗos oriģinālvalodā sastopams ŗ (tādus kā Ŗazaņa vai Goŗkijs), bet tas tad arī ir viss — skaitāmpantiņu par jūras krupi, kam grāvī grūti, var mierīgi aizmirst.
(c) https://nuclearsecrets.wordpress.com/2009/03/18/juras-krupim-gravi-nemaz-tik-gruti-nav/

Man likumi īpaši nepalīdz, es varu izlasīt un saprast, bet, ja neizjūtu, diez kas nebūs.

[Alstere]

Lasu šo tēmu un šausminos par sevi.
Nu nevaru es sadzirdēt un izjust atšķirību starp cieto un mīksto r.
Varbūt vainīga mana absolūti nemuzikālā dzirde. Arī valodas grūti lien galvā.

[Spārka]

Nu nevaru es sadzirdēt

Ja kāds izrunātu, gan jau sadzirdētu

[Broms]

Lasu šo tēmu un šausminos par sevi.
Nu nevaru es sadzirdēt un izjust atšķirību starp cieto un mīksto r.
Varbūt vainīga mana absolūti nemuzikālā dzirde. Arī valodas grūti lien galvā.

Pasaki skaļi: rjiebīgais rjūķis