kafē "Vecrīga"

[diddly]

    Vakar papētīju kūku piedāvājumu,pilnīgas bērnības atmiņas!
Sviesta mīklas trubiņas ar krēma pildījumu,pārbērtas ar pūdercukuru,smilšu mīklas pusmēneši,dubultīgi,ar šokolādes pomādi,un krēma pildījumu,mazie groziņi,ar džemu un krēma cakām...ticu ka tortēm garša tā pati,atceros,man ļoti patika viena kraukšķīga mīklas kārtiņa pa vidu. Viena no retajām vietām,kur cep manas iecienītās rožmaizītes.
Brūnās kūciņas "kartupelis",kūka Pārsla,oi,visu neatceros,bet sortiments autentisks.Protams,eklēri.
 Jā,laikam jau esmu tajā pastāvīgo klientu statusā,kam tur liekas mājīgi un laiks šķiet,apstājies.
Pārdevēja,kundze krietni gados,ar īstu saimnieces izturēšanos,laipna,un pilnīgi elementā.
Uz pianīna Vadoņa potrets,ar karoglentīti,blakus deg svecīte...
  Kur vēl mums ir tādas vietas,kur atgriezties bērnības sajūtās un garšās? (ok,tolaik par Vadoņa bildi uz stūra māju pa taisno).


P.S. TUR vitrīnā bija arī pamatīga rupjamizes šķēle ar ķilavām!

[diddly]

 Liekas,vēl viena,no ilgdzīvotājam kafejnīcam,ir "Vīgante" Stabu ielā,pie Čaka. Nez,vai cīsiņus,ceptus,mīklā,tur var dabūt? no ārpuses viss,kā toreiz,iekšā nav būts...

[Pūka]

Pag, kur tas ir? Vai " Vecrīgas" nebija 2gb?  Viena uz Vaļņu,viena uz Vāgnera ielas?   Tā uz Vāgnera ielas pirms laika bija aizklapēta.

[vecinja]

Vēl ir uz Valdemāra ielas - 17a

[Mangusts ārpus]

Šķiet viena  Vecrīga ir arī uz stūra ČakMarijas ielā Lāčplēša Blaumaņa ielu apvidū
Manā seno garšu topā ir Ozoliņa konditorejas (laika) krēmšnites parasti nopērkamas Stokmanā.

[Minne]

Jā, es šobrīd atceros ievērojusi tikai tās - Valdemāra ielā iepretī Mākslas muzejam, un Vaļņu ielā. Biežāk sanāca  iegriezties Valdemāra ielas kafejnīcā, bet tur laikm gan nebija Vadoņa portreta

[Bobs]

Vīgante gan ir vēlīna sovjetisma laiku kafene. Tā tiešām vēl pastāv?


Man bija tā - bērnībā nekāds baigi slaidais nebiju, man šausmīgi garšoja eklēri ar brūno iekšu. Bet bērnība beidzās un tāds produkts skaitījās nepieņemams musu ģimenē, tādēļ neviens arī nepirka. Vienmēr konditorejās noskatījos, bet tā arī nenopirku, kādus gadus 30 laikam. Tad vienudien domāju - pofig, baigi labi izskatās, nopirkšu, uzjundīšu to bērnības garšu, patīksmināšos kūku nostaļģijā. Nopirku. Apēdu, bet ar mokām. Nu nebija tā vairs tā garša. Krēms nebija tāds, kā palicis atmiņā. Pilnīga vilšanās līdz sirds dziļumiem. Bet vismaz pārgāja doma un vēlme pēc šī produkta.

[Nāra]

Pad Vīganti pat nebiju iedomājusies, ka pastāv, jādodas būs iečekot! Jā, cīsiņi mīklā un karstvīns- vienmēr pasūtījām, likās kkas ekskluzīvs. VecrīgĀ biju vasarā, nezinu, kas par ielu, bet atradās Vecrīgā.

[Bobs]

kā reiz viena Vīgante bija pazīstama tolaik, vot i atceros

[diddly]

Vecrīgas ir vairākas,tā,Blaumaņa ielas rajonā,laikam,ciet,un Vāgnera ielā arī. Rakstīju par to,kas blakus Valters&Rapa grāmatnīcai,uz Vaļņu.
Vīgante vēl ir,bet kopš tās popularitātes virotnes laikiem,vairs neesmu bijusi.

[fiasko]

Jā, vienu brīdi "Vecrīgas" bija saradušās daudz, tagad laikam tikai pretī Mākslas akadēmijai un Vaļņu ielā ir vērā ņemamas. Tā, kas uz Čakmarijas/Blaumaņa vai kāda tur stūra, ir pilnīgi nekāda.

Ābolkūka tur joprojām ir vislabākā!

[Mango]

..vai rabarberu.
Noskaņas ziņā man vislabāk patīk tā Vāgnera ielā (ir atvērta), kurā reizēm var ļoti forši patusēt..

[hm@]

Vecrīgas ir vienas no labākajām kafejnīcām:)

Tur ir vislabākie buljona pīrāgi pasaulē! un arī tās ābolu vai rabarberu kārtainās mīklas kūkas!

No senajām kūkām man patīk skatīties uz Dzelzceļnieku kūku   Nekad gan neesmu ēdusi, bet man priecājos par tā cilvēka asprātību, kurš izdomāja novilkt kūciņai tās divas paralēlās līnijas un nosaukt par dzelzceļnieku kūku:)


Par atrašanās vietām - tā, kas uz Vāgnera ielas vienkārši pārcēlās uz ielas pretējo pusi, viņa tur ir !  Bija blakus Upei, tagad ir pretī. Daudz omulīgāka. Tur šad tad kādus pasākumus rīko, ne bieži, bet ir. Man patīk tur:)

Par Čakmarijas ielu - tur tas stūris pie Palladiuma, tur ik pa laikam kaut kas mainās, vai tagad tur ir Vecrīga? Vienu brīdi bija uz Barona/Lāčplēša stūra, bet tur neiedzīvojās. Arī tā, kas pir Dailes teātra, pastāvēja tur tikai gadu vai divus, neiedzīvojās. (Bet tas bija kaut kas pilnīgi nesaprotams - kā cilvēki pirms izrādes joprojām gāja un iet uz Mārtiņa Beķereju, sēdēja karstās telpās pie maziem galdiņiem, bet turpat blakus esošā Vecrīga, kur kūku un bulciņu piedāvājums tik pat labs, nenāca.

[fiasko]

Mana versija par to, kāpēc cilvēki negāja uz "Vecrīgu" pie Dailes teātra pirms izrādēm - viņi īsti nespēja ātri apkalpot. Gadījās, ka viena vien pārdevēja,  kam jāpieņem pasūtījumi, jātaisa kafijas un tējas un arī vēl trauki jānovāc no galda...

Bet sensenos laikos "Vecrīga" bija Vaļņu ielā - atceros, ka ar vecākiem stāvējām rindā, lai tiktu iekšā. Un tad ābolkūkas.un krēmšnites! Parasti gājām tur pēc kādiem izstāžu apmeklējumiem.

[dip]

Bet sensenos laikos "Vecrīga" bija Vaļņu ielā - atceros, ka ar vecākiem stāvējām rindā, lai tiktu iekšā. Un tad ābolkūkas.un krēmšnites! Parasti gājām tur pēc kādiem izstāžu apmeklējumiem. (c)
Un pie durvīm vienrocis šveicars. Tagad padomāju - baigi dīvaini, ka tādā mazā kafejuškā - šveicars.