Valoda bagātība, bet...

[tuk]

Gan jau, ja Bromam tā ķeza ar raiferi būtu kur Krievijā gadījusies, ar zīmēm izskaidrotos.
Ja būtu kas jāskaidro kādai veciņai, kura mūža nogalē ar vairs
neko nemācīsies, ja jau nav iemācījusies, nebūtu problēma.
Bet jaunai sievietei tas “sņāciens“ varētu būt labs pamudinājums tomēr apgūt valodu kaut elementārā līmenī, ja vēlas strādāt apkalpojošā sfērā.
Citādi, kā reiz vilcienā dzirdētā sarunā - za čem latišskij, aņi že po russki govorjat“.

[tas_pats_lv]

Vietējais pieprasījums
Manuprāt, šie statistikas skaitļi neliecina par ļoti lielu vajadzību visiem ikdienā privātajā sektorā Latvijā lietot  krievu valodu. Ja nu esat nodarbināti uzņēmējdarbības jomās, kam ir tieša sadarbība un sakari ar Krieviju, tad, protams, tā varētu būt nepieciešama. Tomēr mana pieredze ārvalstīs liecina, ka Krievijas iedzīvotāji, kuriem ir darba darīšanas ārvalstīs, runā angliski bez problēmām. Ja viņi var sazināties ar biznesa partneriem Dānijā un Zviedrijā angliski, tad kādēļ nevarētu arī ar partneriem Latvijā?
Visticamāk, ka arvien augošā krievu valodas klātbūtne privāto pakalpojumu un citās jomās Latvijā ir saistīta ar pašmāju pieprasījumu jeb vietējo citu tautību iedzīvotāju apzinātu izvēli sazināties krievu valodā, nevis valsts valodā. Un dīvainākais ir tas, ka to dara jaunākās paaudzes pārstāvji, kuriem latviešu valodas prasmes ir nesalīdzināmi labākas nekā viņu vecāku paaudzei. Domāju, ka tas ir tikai attieksmes jautājums, jo arī diskusijās pirms 2012. gada februāra tautas nobalsošanas par divām valsts valodām mēs plašsaziņā daudz dzirdējām gados jaunus cittautiešus labā latviešu valodā diskutējam par to, kādēļ krievu valodai šeit jākļūst par otru valsts valodu līdzvērtīgi latviešu valodai.
http://www.irlv.lv/2017/2/2/par-valodas-noderigumu

Un tā Latvijā visur valda tiesiskais nihilisms, un sākas no Saeimas un beidzas sarunuforumu 

[reno]

ar kniepadatu neko pie dēļa nepieķimerēsi, tad jāmeklē spraudīte -knopka

[Emīlija]

a kur ir šo cilvēku labās manieres dzīvot valstī un neprast valsts valodu. mana skatījumā tā ir cieņas izradīšana valstij, tās pamatnācijai, ja proti runāt tās valodā.

protams, protams,  principi un lepnība augstāk par visu, kaut ar vaļēju bikšupriekšu tā deļ var pastaigāt!

Un kā būtu rādīt pozitīvu piemēru šiem cilvēkiem, sākt ar sevi un savām manierēm?  Bet nē..."inteliģenti uzbraucu..."

[tuk]

Tām Maxsimas uniformām uz muguras nebija uzraksts
“Jautājiet - mēs palīdzēsim!“
Sen neesmu bijusi, bet kādā atmiņas failā tā šķiet
Un ne visi pārvalda krievu valodu,
tikpat labi Broma vietā varēja būt emigrācijas latvietis vai bērns.
Apkalpojošā sfērā strādājot valsts valoda jāpārvalda.

[Emīlija]

Tām Maxsimas uniformām uz muguras nebija uzraksts
“Jautājiet - mēs palīdzēsim!“ Sen neesmu bijusi, bet kādā atmiņas failā tā šķiet
Un ne visi pārvalda krievu valodu, tikpat labi Broma vietā varēja būt emigrācijas latvietis vai bērns.
Apkalpojošā sfērā strādājot valsts valoda jāpārvalda.

Es tev piekrītu par visiem 100%, par to, ka valsts valoda ir jāpārvalda Jautājums ir par ko citu - nu tad ko, pārdevējs nezina šos vārdus latviski, pārjautā krieviski, un pareizā reakcija ir - šņāciens u nesties prom? Kurš paliek ieguvējs? Manuprāt, neviens... Vajadzīgā lieta nav dabūta, vēl viens mīnusiņš nelaipno latviešu dārziņā... domā tā pārdevēja momentā nokaunēsies un uzreiz skries latv. val mācīties? Diez vai... Par tik augstām sfērām "lai ciena manu valsti kur dzīvo!" aizdomāties saspraužamās adatas meklējumu sakarā... nu nu...

Ja es dzīvotu Krievijā, ar visu savu gandrīz perfekto krievu valodu saputrotos tajās bulavkās un zakolkās, jautādama pēc tādas veikalā... Un ja man kāds aizrādītu par valodas nezināšanu šādā situācijā, laikam gan domās pagrozītu pirkstu pie deniniem, uz šo cilvēku skatoties.

Manuprāt tomēr laipnība  u iecietība ir vērta vairāk savstarpējā saskarsmē. Un risina arī vairāk.

[Broņa]

Latvijā ar latviešu bērniem vēsi runā krieviski, ne reizi vien piedzīvots.

[Aģents 0.7]

Grūti nospraust robežu. Nav noslēpums, ka esmu jauna darba meklējumos, un no manis intervijā gan krievu, gan angļu valodas prasa. Tātad darba vietā tam ir diezgan tiešs sakars ar darbinieka profesionalitāti (profesionālo kompetenci). Ja pretī nav profesionālis, tas var nosist vēlmi sadarboties. Šņākšanai kā tādai gan jēgu neredzu.

[tuk]

Varbūt Broms steigā un nervozumā par ķezu un kavējuma iespēju tik vien spēja kā nošņākties, ne atcerēties laipni krievu nosaukumu?
Klientam vienmēr taisnība, pat ja viņam nav taisnība.
Man drīzāk nepieklājīgs šķiet tas -govori po ruski!
Broma sašutumu konkrētajā situācijā pilnīgi spēju saprast.
Ar vaļēju bikšu priekšu diezvai es domātu kā veicināt cittautietes integrāciju.

[Emīlija]

Šī man pretjautājumu: A po ruski možno?
..Nošņācos, pagriezos un aizgāju.

starp šo un "Govori po russki!" manuprāt ir miiilzīga starpība....