Sen. Ziema pašā aukstumā, ārā -38 (laikam aukstākais laiks, ko esmu pieredzējusi). Kursa biedrenei kāzas, jānokļūst kaut kur aiz Līvāniem. Mums ne mazākās sajēgas, kā nokļūt, kā saskaņot laikus, jo internets (varbūt) bija kaut kur citur pasaulē. Mūsu rīcībā bija tikai līgavas uzzīmētais plāns, kā no Līvāniem nokļūt uz kāzu māju (apmēram 5 km aiz pilsētas).
Nolemjam, ka brauksim uz Daugavpili, tad no turienes uz Līvāniem. Līdzi paņemtas dāvanas, tai skaitā pāris Mokas pudeles, 2 tortes un puķes. Agri no rīta iekāpām autobusā, pāris stundas ceļā un Daugavpilī nokļuvām bez problēmām - autobusā par spīti absolūti aizsalušajiem logiem, bija pat silti. Izkāpjot no transporta, sapratām, ka ziepes ir - autoostā visur uzraksti, ka tādi un tādi reisi sakarā ar laika apstākļiem atcelti.
Tajā laikā un attiecīgajā vecumā es par tādiem niekiem kā siltas drēbes nedomāju. Ceļā biju devusies kurpēs un bez cimdiem, arī mētelītis paplāns (toties smuks). Tā nu mēs, 5, laika apstākļiem nepiemēroti trūcīgi ģērbušās svilpastes, nesapratām, kā iziet no situācijas. Sākumā lai sasildītos turpat autoostas laukumā par visām izdzērām Mokas pudeli. Tad turpat padziedājām un uzdancojām. Milicijas tuvumā nebija (jāsaka, ka arī citu cilvēku nē). Procesa vidū man no nosalušajiem pirkstiem izvēlās tortes kaste un, protams, (Mērfija likums strādā nekļūdīgi) nokrita ar garnējuma pusi uz leju. Nolēmām, ka tādu vairs dāvanā nevedīsim, tāpēc iegājām kafejnīcā izdzert kafijas tasi un notiesāt cietušo kūku. Jāsaka, ka bija visai liels izbrīns, ka mūsu torte izrādījās bez mazākajām bojājuma pazīmēm - tik sasalusi pa neilgo laika sprīdi tā bija. Dabūjām lielās karotes un par visām torti nograuzām.
Pēc dažām stundām beidzot pienāca viens no retajiem kustošajiem autobusiem uz Līvāniem, baigais grabulis. Līvānos nokļuvām jau vēlā pēcpudienā, laulību cermonija sen jau nokavēta, visi devušies svinēt. Protams, ka tajā pusē vēl aukstāks un neviens transports pat nedomā kustēt. Kas atliek - iesim kājām!
Jau dziļā tumsā stīvām kājām nokļuvām silti sakurinātā mājā, kur mūs ļoti mīļi sagaidīja, visas "ārstēja" ar krietnu devu alkohola, notupināja tuvāk krāsnij. Ballīte izvērtās jautra, un par spīti tam, ka viena no meitenēm guva nopietnu sejas apsaldējumu un manai jaunajai žaketei pie krāsns izdega liels, brūns pleķis muguras vidū, aukstā ziemas dienā ar prieku atceros raibo piedzīvojumu.